Pasaule ir balta un maiga.
Mums darbā bija rīta šampanietis ar šokolādi, jo kā gan tu, cilvēks, skaidrā prātā uz tām apkārtējām sirsnņām un rozītēm skatīsies.
Raugi, tajās jogas nodarbībās, kad es diezgan centīgi mācos smuki staipīties un koncentrēties - tas ir, disciplinēt ķermeni un prātu, mani pārņem pretrunīgas izjūtas, noraugoties meitēnos un tantukos, kas mirdzošām acīm pieraksta visu ko par tatvām un došām. Es turpinu staipīt savas mazāk attīstītās saites un cenšos apraut neauglīgos prātuļojumus, vai tatvas, došas un čakras man vieglāk uzskatīt par fizikas terminu metaforām vai otrādi, un vispār. Zinu, ka pēc kāda laika būšu ieguvusi krietni lokanāku ķermeni un iegaumējusi palielu porciju informācijas, balstītu vienā no neskaitāmajām zīmju sistēmām. Bet man nekad nebūs sajūsmā mirdzošās neofītes acis un atklāsme: "Tas tiešām darbojas, mīļie, tā ir!!!!!" Un nebūs arī ne skaudības, ne augstprātības.
Divus vakarus nedēļā - angļu valoda, divus - franču valoda, vienu - joga. Ja es vēl gribētu tīrīt māju, tad dzeršanai un mīlēšanai nekas nepaliktu pāri.