Kurvjzieža kontemplācijas

Visu aukstummīļu vajadzības tagad taču būs apmierinātas, un Pasaules Māte varētu atkal mirklīti padomāt par tādiem kā es.
Nu, vismaz pārīti nedēļu, kad atjaunot pabalējušo iedegumu.
Nu, vismaz vēl dažus vakarus, kad vari laiskoties āra kafejnīcā un neapklāties ar zosādu ikreiz, kad ledains vējš uzklūp kailām rokām vai stilbiem.
Nu, tā, lai var pārstāt pilināt ēteriskās eļļas degunā un rītos nečērkstēt kā putekļains mikrofons.
Nu, lūuūūuuuudzu!

Atmiņu krellītes.

Aizvakar bija zaļā diena, zaļi, zaļi, zaļi smaržojoša pēc lapām un zāles. Un skūpsti, kas nožūstot atstāj kalmju garšu.
Vakar bija mazliet grafikas, mazliet "Rīgas laika" un zeltaina perlamutra novakare.

Es tagad visu pierakstu, lai...nē, nevis neaizmirstas, bet lai secība nesajūk. Kārtībai jābūt, ziniet!

Nu, Kūuuuuuumiņ!!!!!!!!!
;)))))))))))

Lai nolādēti sieviešu žurnāli!
Es negribu, lai manī rosina fantāzijas "kādas tev būs krunciņas pēc 10 gadiem...".
Tagad es skatos spogulī un redzu visas tās šausmas.
Augšējos plakstiņus, kas noslīdējuši pāri acu ārējiem kaktiņiem.
Grumbas pierē.
Zem acīm nevis kādas tur "vārnu kājiņas", bet PLEZNAS & ZIRNEKĻU TĪKLI.
Dziļas rievas abpus mutei.
Par nokarenām krūtīm, izplūdušu vidukli, uzblīdušiem augšstilbiem, zilu vēnu mezgliem uz apakšstilbiem vispār nerunāsim.

Vēl mazliet, un mans spoguļattēls sāks strauji sadalīties un pārvērsties puvekļu masā.