Kurvjzieža kontemplācijas

Varbūt es pārāk daudz dzeru?

Jā, nu labi jau būtu, ja neticēšana metafiziskam taisnīgumam atbrīvotu no īdēšanas Ījaba grāmatas stilā - ak, ko es daru nepareizi, kāpēc man šitā neiet, blablabla... Nu, kad neiet - neiet, un viss!

Varbūt noskatīt kur kādu jauku vīrišķi? Sen nekas lāga nav gadījies...

- Toms ir jauks kolēģis, - sacīja AT, - viņš palīdzēja man restaurēt sabojāto dokumentu un ziedoja tam gandrīz stundu. Pusdienlaikā es iedevu viņam apelsīnu. Viņš uz to mulsi skatījās un teica: "piedod, es nevaru to pieņemt. Man nebūs, ko tev dot pretī." Un es līdz darba dienas beigām nevarēju izdomāt - vai viņš gribēja teikt, ka viņam nav ābola, gurķīša, konfektes vai kāda cita maiņas priekšmeta, vai arī, ka viņš ir gejs un negrasās mani aicināt uz randiņu.

:)

Sveces un lāstekas, sveces un lāstekas, sveces un lāstekas...Un pāri visam hiacinšu smarža. Var jau pārciest februāri, var.


Būs marts un dubļi līdz ceļiem, pavasara klepus un bažīgi ieplestas nāsis, vizbuļu skrāpēšanās zem velēnas, riestojošo baložu brēcieni. Un es būšu ļoti, ļoti dzīva. Ne tā, kā tagad.

Un tagad man piezvana mana kādreizējā priekšniece no tās darbavietas, uz kuru es aizgāju no pašreizējās darbavietas pirms kādiem četriem - pieciem gadiem, kad iepriekšējo reizi šeit strādāju ar pilnu slodzi. Ja viņa man piedāvās lielāku algu, es, iespējams, atkal piekritīšu.
Tas ir aplis vai spirāle?

Tās rozīgās buduāra sienas man pašai nepatīk. Būs jāizdomā kas cits. Kad būs laiks.