Tornji, saule, viins, viirieshi, dziesmas...
"...Nekas nav tik augsts, kaa mees ilgojamies - ne katedraalju smailes, ne viljnju bangas, ne baleriinu leecieni..." - smaidot peec atminjas nocitee AT un apjautaajas - Kas tas bija, vai Prusts?
Mees pusdienojam vienaa no jaukaakajiem VR pagrabinjiem un jauki pljaapaajam par dziivi un pazinjaam. Klachojamies, vaardu sakot.
Aiz loga atvasaraini zeltaina saule, apkaart kliist visaadi interesanti ljautinji, un es kaarteejo reizi izbaudu siikburbuljojosho zemaadas sajuutu, kas paceljas no kaaju pirkstiem un aiztrauc liidz pat galvai. Ljoti, ljoti, ljoti labi tomeer ir buut triisdesmitgadiigai sievietei un saulainaa dienaa pusdienot Vecriigaa! Nav labaakas esamiibas formas ir tikai dazhas tikpat labas - piemeeram buut divdesmitdevinjgadiigai sievietei un augusta naktii dzert kafiju Monmartraa ariidzan nebija ne vainas. Un var jau turpinaat ilgoties peec augstaakaam katedraaleem vai lidojoshaam baleriinaam, es shobrid sassssssoooodiiiti miilu dziivi akuraat par to, ka pilniibas tajaa nav un ka visur ir kaut kaadas plaisas "starp garu, kas ilgojas un pasauli, kas viļ" (laikam Kamii)...
Un es zinu, ka pavisam driiz atkal buushu iemiileejusies un traka, daudz trakaaka, nekaa savos 16 vai 18, jo tagad man ir lieliska trakuma pieredze, un es zinu, ka pievilshos un mazliet paraudaashu, un eediishu daudz-daudz viinogu un oliivu, un agri vai veelu es iemaaciishos ekselenti mezglot mezhgjiines un dejot flamenko un neklausiishu mammu, kura saka: "Labaak iemaacies beidzot vaariit zupu, citaadi taa arii neatradiisi nevienu, kas tevi precees!"...
Un shodien ir taa astronomiski pareizaa diena, kad, sekojot vecaa nosleepumainaa Hofmanja padomiem, jaaiet pusnaktii pa pilseetu - katedraalju tornjos savu naakotni luukoties.
Un shogad viss buus pavisam citaadi, nekaa pagaajushogad. Un daudz vairaak garshos peec shampaniesha!
Mees pusdienojam vienaa no jaukaakajiem VR pagrabinjiem un jauki pljaapaajam par dziivi un pazinjaam. Klachojamies, vaardu sakot.
Aiz loga atvasaraini zeltaina saule, apkaart kliist visaadi interesanti ljautinji, un es kaarteejo reizi izbaudu siikburbuljojosho zemaadas sajuutu, kas paceljas no kaaju pirkstiem un aiztrauc liidz pat galvai. Ljoti, ljoti, ljoti labi tomeer ir buut triisdesmitgadiigai sievietei un saulainaa dienaa pusdienot Vecriigaa! Nav labaakas esamiibas formas ir tikai dazhas tikpat labas - piemeeram buut divdesmitdevinjgadiigai sievietei un augusta naktii dzert kafiju Monmartraa ariidzan nebija ne vainas. Un var jau turpinaat ilgoties peec augstaakaam katedraaleem vai lidojoshaam baleriinaam, es shobrid sassssssoooodiiiti miilu dziivi akuraat par to, ka pilniibas tajaa nav un ka visur ir kaut kaadas plaisas "starp garu, kas ilgojas un pasauli, kas viļ" (laikam Kamii)...
Un es zinu, ka pavisam driiz atkal buushu iemiileejusies un traka, daudz trakaaka, nekaa savos 16 vai 18, jo tagad man ir lieliska trakuma pieredze, un es zinu, ka pievilshos un mazliet paraudaashu, un eediishu daudz-daudz viinogu un oliivu, un agri vai veelu es iemaaciishos ekselenti mezglot mezhgjiines un dejot flamenko un neklausiishu mammu, kura saka: "Labaak iemaacies beidzot vaariit zupu, citaadi taa arii neatradiisi nevienu, kas tevi precees!"...
Un shodien ir taa astronomiski pareizaa diena, kad, sekojot vecaa nosleepumainaa Hofmanja padomiem, jaaiet pusnaktii pa pilseetu - katedraalju tornjos savu naakotni luukoties.
Un shogad viss buus pavisam citaadi, nekaa pagaajushogad. Un daudz vairaak garshos peec shampaniesha!