Kurvjzieža kontemplācijas

Jūlija tveicē izmirkusi un nosalusi, iespruku Mencendorfa namā, paklausījos baroka mūziku. Un renesanses mūziku. Un latviešu tautasdziesmas arīdzan.
Paguvu izdomāt, ka dzīvā uguns šādus laika apstākļus vērš daudz paciešamākus. Mājās pārnākusi, iededzu sveces. Kādreiz man noteikti būs arī kamīns.
Vēl mazliet paguvu padomāt par latviskumu, kuru nudien varētu mīlēt, un īstenībā jau mīlu un apjūsmoju... ja tik to pāķa narratīvu mēs paši tam tik cītīgi nepotētu virsū. Bet par to es vairāk domāšu citreiz.
Priekā, mīlīši. Lai vai kāda, tomēr vasara, un citas mums šogad nebūs.