Kurvjzieža kontemplācijas

Maigas un izniicinoshas skumjas. Tad, kad tu iesleedzies darba telpaa, lasi tev adreseetus miiljus vaardus un saac raudaat, un nemeegjini sev prasiit, par ko raudi, jo nav jau nekaada iemesla, viss ir kaartiibaa, un tevii nemiicaas ne sentiments, ne aizkustinaajums, tu laikam pat neilgojies peec cilveeka, kursh tev rakstiijis, lai gan vinjam tik jauki smarzhoja kakla bedriite, un tev saak saapiigi gribeeties aiziet un pazust un izgaist, un taa, lai nevienam nesaap - ne tev pashai, ne citiem, lai neviens nepamana un nesauc atpakalj un nenaak mekleet, lai nodomaa, ka tu esi aizbraukusi uz taalu, saulainu un laimiigu salu un nekad neatgrieziisies, bet tu tikmeer iesi dzilji iekshaa maigaa, siltaa rudeniigaa miglaa, izshkjiidiisi, izzudiisi, paliksi tur kaa mieriigs maatishkjs smaids.