Kurvjzieža kontemplācijas

Ir brīži, kad es jūtos patiiešām, patiešām brīva, nevis nolemta brīvībai, nevis nolādēta ar brīvību, bet pavisam īsti un svētīgi brīva, šeit un tagad, pilna miera un labvēlības pret visiem iespējamajiem viedokļiem (arī par manu eventuālo muļķību vai nepareizību), gatava atsacīties no visām sociālajām un emocionālajām saitēm vai pieņemt tās - tāpēc, ka pati tā gribu, nevis tāpēc, ka tā vajag, tas būtu pareizi vai citādi būs grūti. Un es zinu, ka pasaule nekļūs nedz labāka, nedz sliktāka, ja mani pēc desmit minūtēm notrieks mašīna, un es zinu, ka drīkstu nedarīt to, ko darīšu un drīkstu darīt to, ko nedarīšu, un es zinu, ka Faustu šādā brīdī parāva uz debesīm vai elli, bet es zinu, ka vienkārši turpināšu dzīvot un man no sirds žēl, ka šis brīdis ir tik gaistošs.