Kurvjzieža kontemplācijas

Tās riebīgās pelēkās debesis mani nokauj - saglumējusi biezputra, kataraktas aizduļķota acs, smakojoša trauklupata, neizmazgājama alumīnija bļoda, betona siena. Un tā līdz pašam horizontam, un paglābties nav iespējams.
Es kļūstu paranoiska un histēriska mākoņainās dienās.