![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet par labo - Dieviņš deva vasariņu, esmu atkopusies no klepošanas un pie viena sadziedējusi saites pie ceļgalu locītavām, un atkal varu skriet. Vienīgi piecelšanās ar saullēktu joprojām prasa šausminošu pašdisciplīnu. Bet kad izdodas saņemties (un izdodas aizvien biežāk), tad liepām un jasmīniem pilnais Ziedoņdārzs un Grīziņkalns agrajās rīta stundās padara skrējienu vienlaikus arī par aromaterapiju. Dzīve ir skaista arī Latvijā, vismaz dažas nedēļas gadā, patiesi, patiesi.