Jums liekas, ka mūsdienās ir ļoti daudz komunikācijas iespēju?
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri principā neatbild uz telefona zvaniem. Nekad.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri principā nezvana pa telefonu. Nekad.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri reizēm atbild uz telefona zvaniem, bet reizēm tos ignorē.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri reizēm atzvana uz jūsu zvaniem, bet reizēm tos ignorē.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri nelasa e-pastus. Gandrīz nekad. Vai vismaz retāk nekā jūs rakstāt.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri raksta tikai e-pastus. Daudz biežāk nekā jūs tos lasāt.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri izmanto tikai vienu konkrētu sociālo tīklu mesendžeri. Šogad, izrādās, citu, nevis to, ko pērn.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri sūta tikai balss ziņas (ienīstu).
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri atbild uz zvaniem un ziņām tikai no pulksten 7.00 līdz 15.00.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri atbild uz zvaniem un ziņām tikai reizi trijās nedēļās naktī no trešdienas uz ceturtdienu. Aizmirstiet.
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, kuri četru stundu laikā uzraksta 16 ziņas vai e-pastus, no kurām 15 pēdējie demonstrē aizvainojumu par to, ka neesat atbildējis uz pirmo.
...
Un tad ir jūsu draugi, kolēģi un paziņas, ar kuriem jūs ļoti sen abpusēji gribat sazināties, bet tas nav iespējams, ko jūs izmantojat nesaderīgas komunikācijas metodes. Iespējams, kādreiz jūs ieskatīsieties sen nelietotā ziņnesī, kura parole šķitās esam aizgājusi mūžībā pirms pieciem gadiem kopā ar appludināto ierīci, bet pēkšņi izrādījusies tāda pati kā tā, kuru šobrīd izmantojat elektroniskajam parakstam. Un jūs uzzināsiet, ka kāds jums reiz vairākkārt piedāvājis sapņu darbu, roku un sirdi vai vismaz brīnišķu piedzeršanos piektdienas vakarā, bet nu vairs nekā.
Nekā.