| Nu ta par to pašu. |
[May. 17th, 2017|02:13 pm] |
Palasīju, un pat drusku padomāju arīdzan par to "fotodiskriminācijas" padarīšanu. Nu, vairāk par diskrimināciju kā tādu - konkrētais gadījums ir aplūkots no dažādām pusēm pietiekami, man īsti nav ko tur pievienot. Bet diskriminācija kā tāda - nu, tā rodas, jo cilvēkiem ir dažādi aizspriedumi. Un tās potenciālās sekas cenšas ierobežot likumi.
Problēma šeit ir tāda, ka likumi ir uz papīra, bet aizspriedumi ir mums galvā. Tas diemžēl noved pie slēptas diskriminācijas. Nu, nepatīk kāzu fotogrāfam viendzimuma pāri, bet teikt to nedrīkst, tāpēc šamais pasaka, ka uz to datumu, diemvaižēl, ir aizņemts. Bāra īpašniekam nepatīk invalīdi, bet to atklāti teikt nedrīkst? Šis ņem un padara bāru tīri tehniski nepieejamu personām ratiņkrēslos, piemēram. Darba devējam nepatīk krievi? Sīkums, pateiks, ka diemžēl cits kandidāts izrādījies piemērotāks, pat ja tā galīgi nav. Vai vienkārši neko nepaskaidros - kurš tad prasīs, kādēļ nepieņēma? Un tādā garā.
Automātiski rodas jautājums, kā šo risināt. Man atbildes nav, un nedomāju, ka tāda vispār ir atrodama. Bet te ir vēl viens aspekts - vai šāda "slēptā diskriminācija" ir jebkādā veidā labāka par reālu, atklātu diskrimināciju? Vai vismaz - vai tā nav sliktāka (ar tālāko domu, vai nav gadījumi, kad diskrimināciju ierobežojošie likumi īstenībā pasliktina situāciju)?
Par piemēru - kāds ebrejs vēlas kādā tipogrāfijā izdrukāt čupiņu ar plakātiem. Aber tipogrāfijas īpašnieks ir antisemīts, un šo klientu apkalpot nevēlas. Vicināt vaļā savus antisemītiskos saukļus nedrīkst, tas var beigties ar ķurķi, tāpēc viņš samelo, ka, cik žēl, mēs jau labprāt, bet visi printeri, kas attiecīgo formātu spēj izdrukāt, ir čupā, un kad saremontēsim, nezinām. Nu neko, ebrejs dodas prom bez plakātiem.
Šajā gadījumā - varbūt, ka slēptais variants, no klienta skatupunkta, ir bišku labāks. Rezultāts tāds pats, jāmeklē cita tipogrāfija, taču vismaz nav bijusi nepatīkama pieredze, saskaroties ar antisemītismu. It kā nenozīmīgs, bet tomēr, pluss.
Cits piemērs - aptiekā par aptiekāru strādā hardcore kristietis, kuram sekss ir pieņemams tikai bērnu radīšanas nolūkā, tādēļ viņš nevēlas apkalpot tos ellei nolemtos grēciniekus, kas nāk pirkt kontracepcijas līdzekļus. Par spīti tam, viņš apzinās, ka ja šādiem klientiem sāks triekt sejā savus sprediķus, tad, kā minimums, tiks atlaists. Tādēļ maiņas sākumā viņš visus kontracepcijas līdzekļus nobāž zem letes, un ja kāds vaicā, noplāta rokas - beigušies. Pēc maiņas visu noliek paredzētajos plauktos un stendos, un dodas mājās viss tāds šķīsts.
Šajā gadījumā - ej nu sazini. No vienas puses, klientam aiztaupīta smadzeņu skalošana, un nav jau tā, ka kontracepcija būtu šausmīgi grūti atrodama lieta, no otras - šāds darbinieks nes zaudējumus uzņēmumam (ja reiz pats nav īpašnieks, kā pirmajā piemērā).
Nu un, visbeidzot - uz kādu amatu pretendē vairāki kandidāti, no kuriem viskvalificētākā ir sieviete. Darba devējs, savukārt, sievieti pieņemt negrib - tak tūlīt, kā sāks strādāt, tā skries apbērnoties, un pa dekrētiem vien dzīvos. Bet vai tā var teikt? Nē, jāsaka, ka, atvainojiet, cits kandidāts izrādījās piemērotāks. Veiksmi citur!
Vai labāka ir situācija, kurā sieviete šādas izlocīšanās dēļ uzskata, ka nav pietiekami kompetenta šāda līmeņa amata ieņemšanai, vai tomēr tāda situācija, kurā viņa apzinās, ka vienīgā "problēma" ir ar fizioloģiju, un nekādas vainas viņas kvalifikācijai nav?
Nu, un cita problēma ar visu to diskriminācijas padarīšanu - nav izslēgta iespēja, ka uzrodas personāži, kas tos ļaunprātīgi mēģina izmantot savā labā. Nu, teiksim, hiperbolizējot, ierodas viens uz darba interviju, un pirms vēl piesēdies pie galda, paziņo, ka ir gejs, cerībā, ka tā paaugstina savas izredzes tikt uzņemtam - jo darba devēji negribēs tak izskatīties pēc homofobiem. Da arī to, vai viņš tiešām ir gejs, tak nepārbaudīs. Par līdzīgu ideju arī Lenny Henry regulāri pasmējies savā skeču raidījumā. Reizēm rodas aizdomas, ka tamlīdzīgu pieeju pretdiskriminācijas likumiem ļaudis praktizē. Konkrētus piemērus gan minēt atturēšos, jo, nu, politnekorekti tak, un ja nu es kļūdos, un tā (un ne tikai tāpēc, lai ilustrētu, ka šāda pieeja var itin neslikti strādāt). |
|
|