| čiekurkalna tirgus 1 |
23. Feb 2008|04:55 |
kad staigāju pa čiekurkalna tirgu, man laikam pamostas pirmatnējie vācēja krājēja instinkti. es neko nepērku, bet kāri un laimīgi visu aplūkoju. apbrīnoju gan to, ka tādas mantas te ir, gan to, ka kādam ienācis prātā kaut ko tādu nest uz tirgu. tad vēl es cenšos iegaumēt, kas tik viss te ir, lai mājās varētu izstāstīt. bet līdz mājām parasti aizmirstu.
piemēram, daudz un dažādas sarūsējušas naglas un uzgriežņu atslēgas un caurules. bleķu kaudzes virsū nortona antivīruss dzeltenā kastē. visdažādākie trauki un krāmi. patvāri, tējkannas, gaļas mašīnas, sulu spiede žuravinka. sarūsējusi rīve. ordeņi un dažādu valstu monētas. daudz grāmatu. viena tante izstādījusi kastīti ar dažādām pogām. (tāds krājumiņš ir katrā mājsaimniecībā, bet man nemūžam neienāktu prātā pārdot.)
protams, arī jaunas lietas ir.
šodien redzēju kaut ko pavisam negaidītu. kastīte ar zobārstu piederumiem. visi tie puļķīši ar dažādu formu galiņiem, un arī īstās zobārstu knaibles, ar kurām rauj zobus.
agrāk brīnījos, kāpēc tur ir tik daudz mērces trauku. tad pieleca - tas ir pēdējais, kas paliek pāri, kad pārējā servīze saplīsusi. atsevišķa kaste ar cukurtrauku vāciņiem arī ir apskatāma.
mana vecmāmiņa (no tēva puses) esot teikusi, ka pat sūdu ir vērts pacelt no zemes un pārdot. neviens no viņas bērniem nemantoja šo talantu uz tirgošanos. to mantoja viens no viņas mazbērniem. |
|