| mazmurkšķa un mazzaķa hronikas - nodarbošanās |
22. Dec 2011|12:03 |
mazmurkšķis vienmēr bijis uz attiecībām orientēts, vienmēr viņai gribējās, lai ar viņu runājas. tur nebija variantu ne par kādu pieradināšanu pie patstāvīgas spēlēšanās; tad viņa kļuva tik gaužām nelaimīga, ka es sapratu, ka tieši "radināšana pie patstāvīgas spēlēšanās" ir tas, kas radījis manis pašas rakstura depresīvo, sociofobo un suicidālo pusi. tikai 2 gadu un 3 mēnešu vecumā viņa pa druskai sāka spēlēties pati. tā kā viņa visu laiku gribēja, lai ar viņu runājas, tad attiecīgi viņai tā runa agri attīstījās. viņa pati izspieda no pieaugušajiem savu plašo vārdu krājumu agrajā vecumā un nevis pieaugušie viņai to labprātīgi mācīja.
to es, protams, rakstu tāpēc, ka mazzaķis ir pilnīgi citādāks. pļāpāšana viņu diezko neinteresē. šodien viņš vismaz pusstundu spēlējās ar modinātājpulksteni. bateriju izņemt neizdevās, viņs pulksteni grabināja, grozīja, kratīja - pusstunda pagāja nemanot. blakus esošo muteri viņam nevajadzēja ne mirkli. tad viņš pulksteni kaut kur aiznesa un atnāca ar trim taisnajiem lineāliem. apaļu pusstundu (uzņēmu laiku) viņš tos lineālus visādi grozīja, kustināja pa vienam un atsevišķi, cilāja, vicināja un tamlīdzīgi. tikai tad viņam sagribējās muteri. ne jau parunāties; viņš gribēja dabūt grāmatplauktā ieliktos svarus, lai patrenētos baterijas vāciņa izņemšanā. nav brīnums, ka viņam runa iekavējas. bet viņa darbības ar priekšmetiem man liekas patiesi kreatīvas. ar katru priekšmetu viņš izdara visu, ko ar to ir iespējams izdarīt. izjaukšanu ieskaitot.
pašlaik viņš virtuvē spēlējas ar ūdeni. dzeramais viņam vienmēr jāpasniedz ar diviem traukiem un tad viņš laista no viena otrā un mazliet arī padzeras. ja otru trauku neiedod, viņš meklē kur ieliet, salej ēdienā un aplej galdu. |
|