| mazmurkšķa hronikas - cepums un burkāns |
4. Nov 2011|14:01 |
zobus tīrot mazmurkšķis allaž dīdās, vaikstās, gāzelējas un dīc, ka šai esot garlaicīgi.
es tur tikai purpināju, ka tā vajag, bet sencis sāka stāstīt īsas pasakas. tādas pusotras minūtes garumā. sākumā viņš stāstīja kaut ko pēc atmiņas, tad sāka sacerēt pats. tagad ir daudz vieglāk mazmurkšķi dabūt uz vannas istabu, jo tiek piesolīta pasaka. un tā tam laulenim vajag, lai tik sacer.
vakar nejauši dzirdēju.
- pastāsti man pasaku par cepumu un burkānu!
- reiz dzīvoja cepums un burkāns. viņi strīdējās par to, kurš no viņiem ir garšīgāks.
- nē, es gribu tādu pasaku, kur viņi bija draugi!
- ...
šorīt es tīrīju mm zobus. izskaidroju, ka neesmu tētis un vannas istabā pasakas nestāstu. pamanīju, ka zobu pasta uz birstes sanākusi līdzīga gliemezim un izstāstīju par gliemežiem. nu tur vienvāku, divvāku, kailgliemeži. kas ko ēd un kas ēd viņus. mana pieredze ar vīngliemežu ēšanu.
mazmurkšķis kaut kā nebija par stāstu sajūsmā un nākamajai reizei pasūtīja stāstu par tauriņiem. labi, ka man ir laiks sagatavoties.
šī nav tā sūrākā bērnkopības puse. |
|