| garīga darba veicēji |
[13. Jul 2010|09:59] |
cita starpā. tēvs (72, pirms gada aizgāja pensijā) teica, ka, kaut arī dzīvē grādīgos brūķējis daudz, tomēr nekad nav darbu kavējis un visu kārtīgi izdarījis. un ir jau arī pie goda plāksnēm bijis. viņam tādi diezgan mazinteliģenti darbi parasti bija, nu ko jau cilvēki laukos parasti dara. smalkākā kvalifikācija bija 6. kategorijas katlu kalējs - tad, kad vēl dzīvojām pilsētā. pēdējos gados viņš bija pieprasīts katlu māju krāšņu mūrētājs, bet pamatdarbs viņam bija par kurinātāju. pirms tam viņš bija tāds kā plaša profila zeltrocis kolhoza mehāniskajās darbnīcās un kaltē.
to viņš teica, kad atcerējos, ka Dzintra savus algotos darbus vienmēr smagi, kārtīgi un godīgi strādāja.
es gan daudz esmu daudz termiņus kavējusi un piekāsusi. vispār jau bez iepriekšēja nodoma. ja dara garīgu un vairāk vai mazāk radošu darbu, tad citreiz ir grūti saņemties, citreiz vienkārši nevar paredzēt, cik laika vajadzēs, lai padarītu ko tādu, ko neviens iepriekš nav veicis. citreiz vienkārši kaut kā neiet. mans brālis tāds pat frukts, tikai sliktāk maskējas.
varianti
1. dienaszagļi kļūst par garīga darba darītājiem;
2. garīga darba darītāji kļūst par dienaszagļiem. garīga un radoša darba darīšana principā ietver arī termiņu neievērošanu (sk augšminētos argumentus). un cilvēks ar plānu sirdsapziņu lai neiet šādu darbu strādāt, jo visu laiku mocīsies ar sliktu sirdsapziņu un galā dabūs depresiju, no kā viņa darbaspējas vēl vairāk cietīs.
zinu arī dažus ļaudis, kas termiņus ievēro. tie iedalāmi 2 grupās:
1. tiešām ģēniji, apbrīnojami un apzinīgi, talantīgi un čakli, pie vajadzības koncentrējas kā terminatori;
2. ļaudis, kas ir ar sevi apmierināti arī tad, kad uztapinājuši kaut ko citiem mazbaudāmu. ķipa komponisti bez muzikālās dzirdes.
varbūt man jāiet strādāt par kurinātāju, tur nedraud slikta sirdsapziņa par nepadarītiem darbiem, un nevar uzkrāt kaudzi ar darbiņiem cerībā kādreiz saraut.
nez, ja tēvs būtu kļuvis par garīga darba veicēju (un potences viņam uz to būtu), vai arī tad viņš sirmā vecumā varētu teikt, ka visus darbus vienmēr paveicis un nekad nav darbu kavējis.
(tēvam šovasar bija divas acu operācijas. vairākas nedēļas viņš dzīvoja tā, ka "labi ka zinu, kur kas atrodas" un vēl pāris mēnešus - redzot kādu pusmetru. tā nu viņš sēž savā satriecoši skaistajā meža klajumā ar lielām melnām brillēm kā kinozvaigznei. Dzintra ciemosies augustā.)
kad braucām prom, viņš sēdēja uz soliņa zem ābeles un teica, briesmīgi skaists vakars, daudz tādi šovasar vairs nebūs.
mainīga virziena vējš katru brīdi citu ziedu smaržu uzpūta virsū. |
|
|