olu kults |
[28. Sep 2007|09:52] |
šorīt, kad cepu olu kultu (kults = kultenis, manis izdomāts vārds), viena šķiņķa šķēlīte pannā starp drāzeņiem cilājās un pulsēja gluži kā sirds.
a citādi nekā jauna. |
|
|
mežā |
[28. Sep 2007|09:56] |
tad vēl es aizvakar biju mežā. vajadzīgo taciņu bija grūti atrast, jo to klāja lapas. vējam uzpūšot čaukstēja attālas apses. gluži kā vēlētāji - it kā vienas lapas čaukstiens neko nedod, bet tomēr katrs dzirdams atsevišķi, nevis veido vienu vienotu čabi. (bet tas jau sen zināms, ne velti latīņi apsi nosauca par populus.)
tad vēl pa mežu cēli pastaigājās lielas vardes, un viņu soļi sausajās lapās bija dzirdami jūdzēm tālu. (nu vismaz tas dažbrīd bija vienīgais, ko varēja dzirdēt). |
|
|
joga |
[28. Sep 2007|10:06] |
bet vakar vakarā biju uz jogu. pasākumam zināma līdzība ar austrumu vingrošanu, ar kuru nodarbojos agrāk.
piem., pēc pēdas locītavu izvingrināšanas vadītāja saka - "un tagad sajūtiet, kā pa ķermeni plūst prāna". kamēr cigunā tieši tāpat saka - "un tagad sajūtiet, kā pa ķermeni plūst ci".
kad jāveic kāda sūra staipīšanās (un bija sūra, jo esmu stipri tizla kļuvusi), tad vadītāja saka nevis "locītavas bišķi sāp, bet gan jau pāries", bet gan "locītavām ir jauna informācija, un viņas tai pretojas".
tā droši vien visu, kas notiek, var pārtulkot. piem., nevis mežā pastaigājās vardes, bet - hm, caur vardēm plūda lapkriša prāna, un viņas to iztriepa meža zemsedzē. kad tā padomā, ja viņas te ietusēja tik tālu no ūdenskrātuvēm, tad sals vēl tik drīz nebūs. |
|
|
un kad uznāks pavisam aukstais laiks, |
[28. Sep 2007|17:43] |
tad varde ielīdīs ūdenskrātuvei dibenā, un tur ziemos. |
|
|