| rimi akcijas trauki |
[26. Apr 2007|09:17] |
es jau sen gribēju uzrakstīt par rimi akcijas traukiem.
viņi mani ir aizķēruši manos dziļākajos instinktos.
esmu lasījusi diezgan daudz tekstus par evolution biology, bet nekad neesmu lasījusi, ka tur būtu analizēts sieviešu instinkts uz traukiem. uz skaistiem traukiem, pat ja tie nav vajadzīgi. ka gribas tos visus skaistos traukus no veikala, pat ja mājās viss nokomplektēts.
man arī tāds instinkts ir. atceros, biju pavisam sīka, par kabatas naudu nopirku mazu plastmasas šķīvīti ar kaut kādiem rakstiņiem. un atceros, ka kaut kur biju aizbraukusi, un man šīs šķīvītis bija līdz. nez kāpēc. vienkārši bija.
kur tas instinkts ir radies. vai miljoniem gadu garos laikos tās sievietes, kam nebija skaistu trauku, nomira? vai arī viņu pēcnācēji nomira, nepaspējuši atstāt pēcnācējus? vai pēcnācēji bija lūzeri, ar ko neviens negribēja vairoties? jeb sievietēm bez skaistiem traukiem nebija iespējas tikt apaugļotām no rangu tabulā augstāk stāvošiem tēviņiem, un viņām nācās sapāroties ar tādiem, ko neviena cita neņem, kā rezultātā viņām bija pēcnācēji lūzeri?
jeb vienkārši tādēļ, ka traukos varēja gatavot ēdienu, un tas bija labāk nekā ēst negatavotu. trauku īpašnieki bija veselīgāki un konkurētspējīgāki. bet ja tā būtu, tad arī vīriešiem būtu kāre uz traukiem. bet šī kāre ir lielākoties sievietēm, tā ka tam ir kāds sakars ar vairošanos, ar veiksmīga partnera dabūšanu un ar pēcnācēju izdzīvotību.
turklāt rimi akcijā skaistie trauki ir apvienoti ar līmlapiņu krāšanu, kas atver manī pirmatnējo vācēja krājēja instinktu.
tagad es krāju līmlapiņas, aplūkoju bildītes un jūtu sevī kaut ko tīkami pirmatnēju līdz pašai serdei. |
|
|
| sapnis |
[26. Apr 2007|10:57] |
šonakt sapnī kaut kāds svarīgs un resns vīrs viesojās rīgā un lasīja intelektuālu lekciju. dīvainā kārtā es arī tur biju nokļuvusi. no lekcijas gan neko lāgā nesapratu, bet palika apziņa tāda nu kā jau tādos gadījumos.
tad kāds man piesējās, kāpēc es visu laiku runāju tādos briesmīgos žargonos un dialektos (tā ir taisnība; pie pirmās izdevības runāju modificētā ielas žargonā, bet tad vēl pamīšus runāju tāmnieku dialektā un atdarinu kādu radinieci no baltinavas), un es atbildēju, ka latviešu valodu es iemācījos jau pirms tik daudziem gadiem, un viņa man ir apnikusi; žargoni ir vienīgais veids, kā paplašināt vārdu krājumu. vispār tas vairs nav sapnis, es jau sen to izdomāju. |
|
|