- 24 |
[22. Feb 2007|10:26] |
auksts laiks ir ļoti barojošs
pa ceļam ieskrēju narvesenā pasildīt ģīmi priekštelpa bija pilna ar cilvēkiem, kas sildījās un ēda karstās maizes nu neizturēju un arī noriju karsto suni un kafiju ar pienu - kaut arī svaigas lielbrokastis vēderā |
|
|
dīvaina sajūta ir satikt cilvēkus un |
[22. Feb 2007|17:51] |
viņu sejās redzēt, ka viņi nesen ir mani cītīgi apsprieduši. kolēģi kļuvuši nobīdīti - viens ir skatāms viņu sejās un cits klausāms viņu vārdos. |
|
|
starp citu, lielākā daļa cilvēku viens par otru interesējas tikai tādēļ, |
[22. Feb 2007|18:21] |
lai būtu ko pastāstīt tālāk. un interesējas tikai tik daudz, cik par to varētu sanākt interesants sarunu temats. tas ir pilnīgi saprotami - ir taču kaut kā jāsocializējas. turklāt interesantas klačas pastāstītājs uz kādu laiku nonāk uzmanības centrā un jūtas gluži kā pa dzīvnieku rangu tabulas kāpnēm augšup pakāpies.
(es to jau sen izdomāju)
tiesa, ja nav jaunu klaču, un citiem arī nav, tad var jau arī imitēt cilvēciskas attiecības, pārstāstot jau zināmas lietas.
kā šodien atceros. pēc kādām vēlēšanām visi sprieda par kāda saeimista izdarībām. pie kafijas galdiņa sēdēja 2 ļaudis un pirmajam bija viedoklis A, otram bija viedoklis B. tad es aizceļoju uz 1 mēnesi. atgriezos (saprotams, diezgan pilna dažādu jaunumu). pie tā paša galdiņa sēdēja tie paši tipi, un viņi sprieda par tieši to pašu tematu. tikai pirmajam bija viedoklis B, bet otram bija viedoklis A. |
|
|
es vairs nekad neprecējusies neēdīšu pelēkos zirņus |
[22. Feb 2007|23:29] |
. |
|
|