esam dabūjuši vietu pašvaldības dārziņā. tas ir mājai tuvākais dārziņš, bet mazliet dīvains. krievu dārziņš, kurā ir viena latviešu grupa. šī grupa ir jaukta vecuma, bērni no 3 līdz 7 gadiem. audzinātāja runā ar krievu akcentu un tipiskajām gramatikas kļūdām. vēl nav bijusi vecāku sapulce. nav neviena paša pulciņa (visos man zināmajos dārziņos ir dejošana vai angļu valoda vai kas tamlīdzīgs). interjerā valda brūnā krāsa, skapīši ir ražoti droši vien hruščova laikā un pēc tam regulāri pārkrāsoti ar grīdas krāsu.

kad ierodos murkšķim pakaļ, bērni kaut ko dara, audzinātāja sēž krēslā pie durvīm. rotaļlaukumā ir visādas interesantas rāpšanās ietaises, es jau padomāju, nu tikai mm rāpsies un attīstīsies. kad pirmajā septembrī pasēdēju tur kopā ar mm, vadītāja tikai vaktēja pa perimetru, lai kāds neskrien prom, un dzina bērnus nost no rāpšanās ietaisēm, lai nenogāžas. šai dienā bija vēss rīts, plus deviņi, bet silta diena; pirms došanās uz rotaļlaukumu man pie loga termometrs rādīja plus 25 un vēlāk noteikti bija vēl siltāk. saulainajā rotaļlaukumā bērni bija visās rīta drēbēs, katram bija biezais džemperis un pa virsu vēl siltinātā pufaika. es mm izģērbu līdz t kreklam, audzinātāja tad arī paskatījās, kurš biezāk ģērbts, tiem attaisīja rāvējslēdzēju.

rezultātā mazmurkšķim šeit patiesi patīk. uz veco dārziņu (mikrorajona smalkāko privāto) viņa nekad nav gājusi tik apmierināta kā uz šo. no rītiem bez ierunām iedod audzinātājai roku un aiziet. vecajā dārziņā pārsvarā bija sīkie bērni, kas vēl nerunā. šajā ir 4 vai 5 vienaudži, citi visi lielāki. uz jautājumu, kas tev te vislabāk patīk, mm atbild "bērni". iepriekšējā dārziņā mm teica, ka visvairāk viņai tur patīk strādāt. "ko tad tu tur strādā? " "zīmēju, veidoju."

mm trešajā dienā dabūja miesas bojājumu. zēni domājot, ka mm ir lelle, un visādi apmīļojot. trīsgadnieks vārdā dāvis visu laiku sakot "tā ir mana meitene", paņēmis mm  aiz deguna un ieskrāpējis zem acs. arī citās dienās - dāvis cenšoties ar mm draudzēties, bet pat viņa rokasspiediens ir tik stiprs, ka mm bļauj. nezinu pat, ko domāt par šādu ziņu. audzinātājai nākoties dāvi visu aliku ganīt un raut no mm nost.

citi puikas šajā dārziņā esot mīļāki, un meitenes esot ļoti mīļas. mm draudzējoties ar meitenēm.

tajā dienā, kad aizgāju m pakaļ, viņa sūdzoties rādīja uz grupiņu un žēlabaini sacīja "pieder". laikam viņu bija ļoti samulsinājis puikas apgalvojums, ka viņa šim piederētu. skaidroju, ka mm pieder mammai un tētim un pati sev, nomierinājās.

mm saka, ka šis puika viņai nepatīk, un izvairās. iepriekšējā dārziņā mm kašķējās ar patriku, bet tas viņai patika. labi, ka šai dārziņā ir tikai 4 vai 5 trīsgadnieki; vienaudžu grupā tādu potenciālo degunrāvēju būtu daudz vairāk. nevar jau arī daudz gremzties; varbūt ansis paaudzies arī raus meitenes aiz deguniem.

šorīt dārziņā. mm ģērbjas nost. pareizāk sakot, es viņu ģērbju. tā kā man priekšā pieslingots bēbis, tas ir pagrūti.

- zandales pati uzvilksi?

- nē, es nezinu, kura ir pareizā kāja.

- tu jau pati māki ģērbties, tikai gribi, lai mamma tev paklausa, vai ne.

- jā.