| little miss sunshine |
17. Jan 2007|19:30 |
šī filma kavējas manā atmiņā jau vairākas dienas. tā lakam skaitās komēdija, bet es to lāgā nepamanīju. vēl jāpiebilst, ka tā laikam ir sieviešu filma, jo tur pilnīgi nav šaušanas un pakaļdzīšanās.
filma ir par ilūziju zaudēšanu. varbūt kritika par lielo amerikāņu sapni.
kad garlaicīgā filma "million dollar baby" dabūja oskaru, viens no vietējo kritiķu skaidrojumiem bija, ka tur ir atrādīts amerikāņu sapnis - ka ja tu kaut ko ieņem galvā un daudz strādā, tad tu to noteikti sasniegsi. un ka filmas par šitādu sapni parasti ir veiksmīgas.
filmā par saulstariņu arī visiem ir tādi pamatīgi sapņi, un varoņi purpina frāzes par lūzeriem un vinneriem gluži kā no grāmatām par pozitīvo domāšanu, kādas biezā slānī pie mums tiek tulkotas no amerikāņu autoriem.
filmas gaitā izrādās, ka viņi visi ir iegrimuši nereālās ilūzijās. puisis, kas sapņo kļūt par lidotāju, to nevarēs, jo ir daltoniķis; meitene, kas sapņo kļūt par skaistumkaralieni, ir stipri resna un citādi nepiemērota. vīrs, kas grib pārdot savu ideju, uzzina, ka tur nav nekā, ko pārdot.
droši vien ir daudz filmu par ilūziju zaudēšanu. daudzi ciniski un kuņģa čūlas mocīti režisori ar prieku uzņem pretīgi drūmas filmas par šo tēmu. taču šai filmā nav nekā pretīgi drūma, tādēļ autoriem ir iespēja iet tālāk.
tie, kam ir sava ilūzija, savs kārtīgais amerikāņu sapnis, ir pilnīgi neciešami tipiņi. zaudējuši savu ilūziju (pareizo amerikānību), viņi kļūst pavisam patīkami, nu patiešām jauki cilvēki.
(izņemot mazo meiteni, kas visu filmas laiku ir pilnīgi superjauka, un tēvoci, kurš visu ir zaudējis jau pirms filmas sākuma, un tāpēc ir jauks visu filmas laiku, un māti, kurai laikam nav tāda sapņa.) |
|