| kā es reiz pasūtīju žurnālu "Karogs" |
24. Okt 2009|09:22 |
uzsākot individuālu dzīvi, saņēmu preses abonēšanas piedāvājumus pa pastu. izpētīju un nolēmu, ka esmu baigi inteliģenta, un pasūtīju "karogu". jau drīz bija pirmais numurs klāt. ar izbrīnu pamanīju, ka žurnāla raksti dalās divās daļās. mazākajā daļā bija galīgi jauno autoru diezgan sūri sacerējumi. lielākajā daļā bija pensionāru raksti par pensionāriem. neizdzēšamu iespaidu uz mani atstāja raksts, kur kāda cienījama un sena literatūrzinātniece intervēja R.Mūku. viņa teica: "man jūs vienmēr esat licies seksīgs. vai jūs uzskatāt sevi par seksīgu?" (apmēram tā). vairs neatceros, ko R.Mūks atbildēja. arī dažos citos rakstos bija jaušami septiņdesmitgadnieku centieni runāt par seksu, bet lielākajā daļā bija visādas apceres par mazzināmiem seniem un ļoti seniem cilvēkiem. par daudzmaz vidējas paaudzes ļaužu notikumiem un par jaunās paaudzes nelūzeriem nekā nebija.
(es jau neesmu par seksu cienījamā vecumā. bet daiļliteratūrā tas ir ļoti manāmi, ka, ja seniķi mēģina par to rakstīt, tad kaut kā baigi tizli sanāk, arī salīdzinājumā ar viņu pašu jaunībsdienu sacerējumiem. tas uzkrīt un duras acīs.)
tā turpinājās numurs pēc numura. pamazām gadījās, ka dzīvoklī ienesto žurnālu neatvērtu tā arī atstāju uz makulatūras kaudzes. tas laikam bija pēdējais gads, kad žurnālu vadīja M.Čaklais. nākamā gada numuri izskatījās jau citādāk, bet vairs neesmu abonējusi.
(atcerējos pēc šīrīta ziņām, ka "karogam" naudas problēmas.) |
|