| muz, dom |
20. Feb 2009|15:27 |
es te velku visādus muzonus un priecīgi klausos (un tā jau daudzus gadus).
un vispār labprāt velku folderus ar nosaukumu "jazz".
te nesen sāku domāt, kāpēc latviskajā izpildījumā vārds "džezs" man asociējas ar kaut ko garlaicīgu un samocītu. tā kā nesekmīgu onānismu. improvizācijas ap neko, toties noslīpējot līdz septiņdesmitdaļtaktij.
kamēr ārzemnieciskā kārtojumā liela daļa džeza mūzikas ir vienkārši forša mūzika.
un tad man nāca prātā, ka lv radio bij tāds mūžīgais "raidījums džeza mūzikas mīļotājiem", kur parasti spēlēja tieši tādu smalko džezu, kas manām biezajām ausīm laikam bija par izsmalcinātu. tā kā lv radio ilgu laiku bija monopols uz tautas muzikālās gaumes veidošanu, tad tas arī ir noenkurojis asociāciju tautas masās. ka mūzika ar nosaukumu "džezs" nedrīkst būt melodiska un priecīga.
ir jau arī džeza mūzika pie mums, ir koncerti un vietas, bet kaut kādi kompleksi iežņaudz to visu, un esošie foršumi liekas kā nepieklājīgi likuma izņēmumi. izbāžot galvu no lv ir kaut kā vieglāk mūziku uztvert.
starro, paldies par Rosemary Clooney, klausos ar lielu prieku. |
|