No zirnekļiem var mācīties pacietību.
No kokiem var mācīties samierināšanos.
No Zemes var mācīties sevis pieņemšanu. Nav nevienas bildes internetā, kurā Zeme izskatītos neglīta.

Par sāpēm un jogu mazliet.
Jogā mēdz būt lietas, kuras tev šķiet neiespējamas. Galvenokārt, fiziski. Tā vismaz sākumā šķiet. Mēs pieņemam savas sāpes asanā, ieelpojam sāpē un izelpojam ārā, ar katru elpu mazliet vairāk iemācot un iemācoties. Ķermenis ir tikai rīks kurš var izdarīt tik cik tam tic. Sāpes ir tas kas bloķē augšanu un mācīšanos, jo mēs esam piesaistīti šajā dzīvē šim ķermenim un ir tikai dabiski, ka instinktīvi gribam to sargāt no sāpēm. Šeit rodas cīņa. Asanās bieži tiek atrastas sāpes, bet uz tām var arī nereaģēt, bet gan pieņemt, ļaut tai atrastajai vietai elpot un rast jaunu telpu. Nonākt asanā pie miera.
Ļoti uzskatāmi caur sevi jebkurš var novērot, ka priekš necīnīšanās ir nepieciešams daudz dziļāks spēks nekā priekš cīņas.