Retorisks vēlējums(?) tiem, kuri uzskata, ka Juriic ir dzīvespriecīgs rūķis. Tā nebūt nav. Nopietni. Es visas tās muļķības, kuras publicēju domāju nopietni un vēl ir arī lielais vairākums to, kuras nepublicēju dažādu ētisku iemeslu un iztekšanās prasmes spēju dēļ. Neticu nekādām gaismām vairs. Mani savā veidā uzjautrina pavisam galēji vardarbīga jūsmošana par debīlu cilvēku sakropļošanu. Un smiešanos viņiem sejā šī cēlā procesa laikā. Arī ticības cilvēces sugai man, it kā, vairs nav. Jo nu... parasti galveno iemeslu izteikšana mani noved pie zaudētāja lomas tā vai tā. Istabas temperatūras IQ īpašnieku apjoms ir diezgan cienījams. Es esmu gandrīz pārliecināts, ka sāku sasniegt dzīves ironiskās veiksmes virsotnes.
Lielu daļu lietu, ko es nosapņoju laika periodos kad guļu, (iemesls kāpēc man dikti patīk gulēt) es atceros tikai tanī brīdī kad esmu aizdomājies par kaut kādu pavisam ikdienišķu dzīves sastāvdaļu, un pār mani nāk atklāsme, ka uz doto brīdi tā konkrētā lieta manā prātā ir sapņu modificēta, bet tanī pašā laikā man pilnīgi pieņemama. Pēc atcerēšanās daļas seko vilšanās, ka es to hujņu tomēr droši vien būšu nosapņojis. Savukārt ir arī lietas, par kurām es neesmu tik pārliecināts, kurā pusē iedalīt. Kā piemēram, "bļ`, es taču zinu, ka man mājā bija cukurs." Kamēr visi fakti liecina par pretējo.
Tad vēl, protams, visas tās lietas, kuras viennozīmīgi nevarētu būt reālas loģiskās pasaules likumu dēļ, bet man vienalga patīk valstīties pa gultu un mēģināt aizmigt no rītiem.
Sen nebiju šitādu neko garu kakājis.
Esmu atradis arī beidzot noteiktu mūzikas ŽANRU, kurš ir klausāms visos tā izpausmes veidos. sludge/doom/post/experimental-metal,core.
Tas ir tik tālu, cik noteikts es spēju būt.
Manā dzīvītē nekas interesants nenotiek. Viss ir vienmuļš un mana picas kaste, kura veiksmīgi kalpo par peles paliktni kopš... ever, sāk palēnām sadalīties. Edzhus arī mani piečakarē. Uz festiem nebrauks, uz Saulkrastiem nebrauks. Bet nu visādi jau tie vecāki.
Es tupu mājās, lasu mizantropisku nūģu sarakstītas grāmatas, geimoju, dzeru tēju (alu), un skatos filmas un tās japāņu multenes, kur sievietēm ir milzīgas krūtis. Ak jā, vēl arī sērfoju pa visdažādākajiem intratīklu forumiem un apzināti izvairos no saskarsmes ar cilvēkiem.
Tags: porno
Gars - : 
cranky
Galvu ārda: Long Distance Calling - Fire in the Mountain
Pakaļā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
blah