kāpēc man jāēd tās zivis?

lai Tev viss neliktos tik skaidrs:)) jādara arī kaut ko nesaprotamu un neloģisku, zini

čau, anonīmais.
man ir viena problēma.
es jau sen, sen ar brāli sarunāju, k svētdien (30.aprīlī) 11os no rīta iešu uz leļļu teātra izrādi "kaķīša dzirnaviņas". tad viņš tomēr pateica, ka viņam jāstrāda.tā kā esmu pārlieicnāta, ka Tu esi viens no tiem cilvēkiem ,kas īstenībā mani pazīst, bet izliekas, ka nepazīst, tad aicinu tevi aizvietot brāli un ierasties kopā ar mani uz šo izrādi, tādejādi nošaušu 4 zaķus ar vienu šāvienu:
1)uzzināšu, kurš no visiem esi Tu
2,3,4) kaķīša dzirnaviņas.
nāksi? Tev ir 24 stundas laika atbildes sniegšanai, pretējā gadījumā kaķīša dzirnaviņu partnerību izspēlēšu kazino.

Tavs vilciens ir aizgājis līdz ar 24 stundām.

ak, malēj-murrātāj, biju izgājis, piedāvāju pasākumu atkārtot citos apstākļos un dekorācijās

kaķīša dzirnaviņas droši vien neatkārtošu, jo gribu noskatīties visas leļļu teātra izrādes, kuru nav mazums. jebkurā gadījumā drīz iešu iepirkt biļetes nākotnes priekiem un atkal izsludināšu partneru konkursu. Tā kā Tu izsaki vēlmi, būsi to sarakstā, kam par konkursu zinām udarīšu vienam no pirmajiem. tā.

forši būtu trāpīt uz kaut ko www.umka.lv leļļu performancēm, ja viņi leļļu teātrī mēdz izrādīties, no savas puses piedāvāju izrādīt augstāko un spītīgāko trotuāru apmalīšu maršrutus gadījumā, ja tu mēdz vizināties uz alumīnija zirga

man ir bail no riteņbraucējiem, nopietni, nopietni.
paskatījos tajā lapā un secināju, ka, ja var uzticēties tur redzmajai informācijai, tad tuvākajā laikā valsts leļļu teātri viņi sastopami nebūs, nu, nebraukšu jau uz itāliju. tempo loco!

varbūt uzvedam savu leļļu teātri, tu varētu būt uguns dvēselītes lomā;)

un kas tad būsi Tu? uguns korpuss?
tikai tad, ja kāds nofilmēs, jo girbu redzēt no malas.

es būšu teicējs, protams, tu jau neatceries, vienkārši bija tāda grāmata, mīkstajos vākos, tā arī saucās "uguns dvēselīte", tur bija visādas lugas iekšā, par ko, gan neatceros, droši vien, ka draņķīgas, bet mani valda sentiments attiecībā uz visādiem bērnības priekšmetiem

kad es biju maziņa, laukos lasīju zentas ērgles grāmatu "mūsu sētas bērni". tikai nesen, kad tika atzīmēta kaut kāda tur dzimene, uzzināju ,ka tā ir kūlā grāmata.
manī arī ir sentiments pret visādām bērnības lietām. tāpēc ļoti patika atkal aiziet uz izrādi par pifu.

no pifa es atceros dziesmas, par krustmāti agati, kas mīļa kā svētdiena un tēvoci tontonu, "viņš pats sevi uzvelk un dzīve tam iet, pēc tontona laika lec saule un riet", es tur saskatu baigo dzīvesgudrību iekšā:) mūsu sētas bērni gan man nu tā - sarunas ar tīģeri bija krutākas, bet visbailīgākais kino, kas ever redzēts, ir aveņu vīns, absofukcinglutely!

tontona dziesmas dziedāšana ir manu pirmo bērnības atmiņu sastāvā (sastāvējusies). man ir bijis tikai viens bailīgs kino, un tas īsti neskaitās, jo tad jau laikam biju tik liela, lai mani bez vecāku atļaujas laistu pāri robežai. vīenīgā filma, no kuras mna bijis bail, ir tvinpīka. tik ļoti bail, ka, mājās ejot (proetams, tumsā, skatos tikai zemē, jo bail ieraudzīt cilvēku baltās sejas ar garajiem deguniem. filma un amsterdamas prieki reizē nodrošināja kaut ko līdzīgu halucinācijām, kuras bijušas manu pēdējo 4 gadu lielāko baiļu iemesls. sēdi, normāli runājies ar biedru, bet pussekundes laikā viņa seja kļūst par tvinpīkas ļaunā boba seju.