čau, siena

5/2/06 08:32 am
tontona dziesmas dziedāšana ir manu pirmo bērnības atmiņu sastāvā (sastāvējusies). man ir bijis tikai viens bailīgs kino, un tas īsti neskaitās, jo tad jau laikam biju tik liela, lai mani bez vecāku atļaujas laistu pāri robežai. vīenīgā filma, no kuras mna bijis bail, ir tvinpīka. tik ļoti bail, ka, mājās ejot (proetams, tumsā, skatos tikai zemē, jo bail ieraudzīt cilvēku baltās sejas ar garajiem deguniem. filma un amsterdamas prieki reizē nodrošināja kaut ko līdzīgu halucinācijām, kuras bijušas manu pēdējo 4 gadu lielāko baiļu iemesls. sēdi, normāli runājies ar biedru, bet pussekundes laikā viņa seja kļūst par tvinpīkas ļaunā boba seju.