Ieskatam, nu jau visi mani cibas draudziņi zina, ka cilvēku laimīgu dara pateicības, ka naudu jātērē priekš citiem vai vismaz pērkot pieredzi, nevis lietas, ka pieci mazi labi darbi citu cilvēku labā uzlabos jūsu laimību par 40%, bet nedariet to katru dienu, ka vieplis, kurš uzstiepts ģīmja muskulatūrai ietekmē garstāvokli, gribi būt laimīgāks, mācies kaut ko jaunu (jauns projekts, jauns hobijs, jauna aktivitāte), ka darba intervijās jāsāk ar vājāko punktu apspriešanu, to uzskatīs par godīguma pazīmi, ja CV vājumus sāks apspriest tuvāk intervijas beigām, intervētājs nospriedīs, ka gribējāt blēdīties, ja gribat kādu iedraudzināt ar sevi, palūdziet šim, lai viņš jums izdara pakalpojumu, ja gribat, lai jūsu pazaudētais maks atgriežas, makā lieciet zīdaiņa foto, zīdainis var nebūt jūsējais (iespēja, ka maku jums atdos pieaug par cienījamiem procentiem, vai pat nebija ap 20 ), iepazīstiniet cilvēkus, kad viņi ēd, viņi būs daudz labvēlīgāk noskaņoti, ja gribat apspriest sarežģītus jautājumus ar oponentu, kurš diezko negrib piekāpties, sēdiniet šo uz ērtām un mīkstām mēbelēm, gribat būt radošāks (vīriešiem), turiet uz galda puķupodu (ar vēlams dzīvu zaļu augu), un tā tālāk un tā joprojām.

Pārējās autora grāmatas neesmu lasījusi, to ir kāds strēķīts. Bet šo varu ieteikt, īpaši Bila Braisona cienītājiem. :)