- Ne par ko
- 13.6.03 08:20
-
Skrēju cauri savām bērnības mājām, kalnup pa putekļainu lauku ceļu, pāri tikko sadīgušu biešu laukam, pie suņiem, no kuriem man savādā kārtā nebija bail, un zvanīja modinātājs.
Turpmāk fizo pārcelšu uz sapņiem!
Vakar noskatījos "Stundas". Patika. Bet es neraudāju. Vai vajadzēja? Nezinu, visi darīja tā - kur palikusi mana empātijas spēja?
Iekšpagalmā izplaukusi magone - pirmo reizi redzu kautrīgu magoni - un liepas zied, tikai trūkst kaut kā tajā ziedēšanā un smaržošanā - man tas neliekas "pa īstam". Un tad man pieleca - tur nav bišu sanēšanas!
Un vēl - iztēlē krāsas bal! :) Help!
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties