- braindump
- 28.11.18 06:55
-
man patīk tumšie un klusie rīti, kad visi vēl guļ. tiesa, tieši tagad es labprāt līstu atpakaļ gultā, nevis laukā. ārā ir auksts un slapjš.
Trešdiena, T. strādās no mājām. šodien daudz darāmā, bet vēl negribas domas par darbu laist iekšā. vairumā dienu man gluži labi iznāk darbu atstāt darbā - pirms iešanas mājās es uzmetu trīs galvenās lietas, kuras nākamajā dienā vajadzētu izdarīt, uz līmlapiņas un līmlapiņu atstāju uz galda. aiziešu uz darbu un tur viss mani jau gaidīs, neko nebūšu aizmirsusi -
paskatījos spogulī, acis aizšautas ar maziem asinsvadiņiem. vai nu mana maztauku, vegānu diēta vairs nedarbojas un asinsspiediens ir augšā (iespējams), vai arī pārāk daudz skatos ekrānā (vēl vairāk iespējams, vismaz desmit stundas dienā).
klausos un lasu:
el amante japones (allende (aljende, tas ir))
un
baisier: les deparges de cupidon (gray (grē?))
pirmā stipri virs manu zināšanu šī brīža līmeņa, otrā.. arī. franču valoda man nepatīk, ierobežoju ar lietošanu darbā un rīta radio mašīnā. un tomēr, tomēr, pazaudēt negribās.
par spāņu valodu runājot, kindle abonomentā ļaudīm par velti ir dabonams tāds Juan Fernandez, sērija learn spanish with stories ar adaptētiem gabaliņiem, daži A līmenim un daudzi B1 un B2 līmenim, labi lasāmi.
mans perfektais bērniņš visu laiku jādzen mazgāties un es nekādi nevaru saprast, kā tas nākas, ka manam zelta smirdeklītim pašam nerodās vēlēšanās līst dušā - ai, laiki, ai tikumi, atceros, bija laiks, no vannas ārā nevarēja dabūt. tagad arī no dušas ārā nevar dabūt, kad ar lielām mokām ir iekšā dabūts. lūdzu pasakiet man, ka arī tas pāries. gribēju teikt, ka savā biogrāfijā tādu posmu neatceros, bet tad atcerējos, ka mamma ģībinājās par melnām kājām uz baltiem palagiem, tad jau laikam ir bijis gan -
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties