Tik daudz nekā.
Pat svari rāda nulli,
apaļu kā ciparnīca, kas izskaita tukšās dienas.
Tik daudz nekā.
Ne atbalsu ne vajadzību ne pienākumu,
tikai šķīstītava lēna, kā uguns uz plīts
kas rītos man uzvāra olas vai pienu.
Pat svari rāda nulli,
apaļu kā ciparnīca, kas izskaita tukšās dienas.
Tik daudz nekā.
Ne atbalsu ne vajadzību ne pienākumu,
tikai šķīstītava lēna, kā uguns uz plīts
kas rītos man uzvāra olas vai pienu.
Kāds paslīd zem loga
svilpdams svilpītē kā pielūgdams garus.
Stumjot vecu velo
ar netīriem maisiņiem pakārtiem kā žaketēm.
Kas tāds nevar piedzimt sapņos
tāds brīdis nevar tikt izsapņots, cerēts, gaidīts
pat latvieša sapņos ne, tu melo
Gaidu vien noteiktas stundas
kā mīļākos priekšmetus skolā,
kas bija visvairāk paciešami.
Kā lēnā deja skolas diskotēkā, kad meiteni tavu ir uzlūdzis cits
un tu dejo vien lai redzētu viņas acis
tais retajos brīžos, kad viņš pagriež tās pret tevi
un iegrebj kā parakstu solā.
Kam slimības un badu, ja ir tik daudz nekā.