|
Dec. 2nd, 2018|10:54 pm |
Kais
Kais vakara gāj ciema,
puik šim pakaļ, ducs palik vel mājas.
Ragaviņ sliecs iegriez dziļs rēts ups āda,
jūrs bērn zem mart leds iet rotaļas,
viņš i vecs, mugur saņem sāp.
Dzīv i žigl,
puik gare stilb kustas tik ātr kā huskvarn.
Bet mammam ar duk vel i ekša.
Lāsmeņviet un tumšš debess.
Tumsa bļāv: mamm, do rok,
mamm, turas!
Stroum mamm aizrāv seu lidz.
Ledam stiprs i roks.
Ledam jādo sou daļ.
Svīst gaism.
Maza līciti atrod Kais.
Apakšbrunč mugura, plecs pliks.
Up i paņēms i siltum, i kleit.
Pa ledain upmal
kalppuiss atradum
nes dēlam.
Māt noslīcs.
Tēs.
Māt noslīcs.
Nepinkšķ.
Nelaid bimbs vaļa.
/Heli Lāksonena/ |
|