|
[Dec. 2nd, 2018|10:54 pm] |
Kais
Kais vakara gāj ciema, puik šim pakaļ, ducs palik vel mājas. Ragaviņ sliecs iegriez dziļs rēts ups āda, jūrs bērn zem mart leds iet rotaļas, viņš i vecs, mugur saņem sāp.
Dzīv i žigl, puik gare stilb kustas tik ātr kā huskvarn. Bet mammam ar duk vel i ekša.
Lāsmeņviet un tumšš debess. Tumsa bļāv: mamm, do rok, mamm, turas! Stroum mamm aizrāv seu lidz. Ledam stiprs i roks. Ledam jādo sou daļ.
Svīst gaism. Maza līciti atrod Kais. Apakšbrunč mugura, plecs pliks. Up i paņēms i siltum, i kleit.
Pa ledain upmal kalppuiss atradum nes dēlam.
Māt noslīcs. Tēs. Māt noslīcs. Nepinkšķ. Nelaid bimbs vaļa.
/Heli Lāksonena/ |
|
|