| |
[Feb. 8th, 2018|09:02 am] |
|
dzeru virtuvē mazo ķopsīti aplieto Merild kafiju un jūtu kūts pakaišu garšu. un domāju. kā gan es zinu kūts garšu, ēdis taču neesmu. bet molekulārā līmenī mēs esam tvaika mākoņi, nazis ir tikai biezāks mākonis. un tā mēs kā lēni tornādo slīdam cauri ābeļdārzam, dīzeļa piesmidzinātai brīvības ielai, viens otram vai kūtij. un daļēji samiksējamies ar apkārtni, tā sajūtot smaržas vieliski. iedomājies bomzi, kas kā gara čūska lokās caur 40. autobusa salonu, apvij rokas un ieklausās kā tava sirds viņam ātri sit. ņente cukur, dzīve ir dzīve - pieņem to kāda tā ir. |
|
|
| |
[Feb. 8th, 2018|09:46 pm] |
| [ | mjūzik |
| | Club 8 - Breathe | ] |
dienas krīt lielā mucā, kurā izgriezts caurums uz zempasauli. tur var mest naudu un dienas un tikko pamosties, nopūties un iemet mucā pagales, lai deg, tad tēju auzu putru, tad pāris kafijas. uh. uzrāpies uz mucas malas un ej pa apsnigušo taciņu pa reljefu vidi. sažmiegti laidies pa stīpu darbā, locies izlocies, liec kampiena vārdus, saņem 5 naudas. ej pa stīpu, malās mājās citas marionetes, lec tālāk. ieej veikalā, nopērc satraukumā. iemet visu mucā un atkal ej gulēt un pampsti. |
|
|