ak, ko gan es gribu....
(čukstus)varbūt nelielu dievināšanu kādreiz...
jānopelna un jāsagaida mana diena...pacietīgi
|
PildījUms
|
šodien caur visu miglu un pelēkumu sajutu to agro smaržu...un nolēmu sākt terapiju...Tevis un sevis dēļ iegremdēt galvu sniegā čušš – atdziest prāts atdziest par ātru – neprāts un žēl viss atgādina visu laiku arī izkusušais sniegs arī bezmiegs... un it kā
man vajadzētu laimīgai, maigai būtnei būt..un it kā man karamelei vajadzētu būt,
bet šodien ir sajūta, ka visu savu maigumu esmu norijusi un tas nu man vēderā
kaut kur kļunkājas – liekais svars tāds. Sajūtās:
 stringbiksīte..un pēc kā gan īsti smaržo sieviete... sajūtu bardaks un apjukums, un lavīna...aaaah...nemiers dīda un uz pavasari laikam - tā gaidīšanas sajūta izberzējusi acis un kaut kur iekšā manī jau trinās un klab.. tramvajs šodien pēc pirtsslotiņām smaržoja
vienīgā doma par gulēšanu uz jumta un zvaigžņu ķeršanu
tumši zilā vasaras naktī un izšķilšanos nesteidzīgā agrā vasaras rītā no
baltiem palagiem kopā ar pirmajiem rīta putniem...un svīstošu, nokaitētu
dienu smaržīgā pļavā starp pienenēm un zāli vai mežā, kur saules stari spēlējas
ar koku ēnām un mīkstas sūnas, ka ieaijā un kājas grimst...un āda nedaudz pēc
sāls, mīlestības un jūras smaržo...par nebēdnību, nevainību un baudām.. ritmiski, draugi..
pārgribējies kaķis mazie nelieši, es alkstu sajūsmas... un kaut kā, skatoties apkārt, gribas vēl....nē, vēl vairāk. Tas ir tagad mazs strupceļš un maza salauzšanās. Vajag padomāt un varbūt šauties kosmosā...
es šodien atļaušu sev iemīlēties...kaut debesīs...tik ļoti to sajūtu
vajag
ōme stres II
mocīgs stāvoklis, laikam pusmūža krīze un centieni piekārt sev cedeli tagad...un vanna man šovakar ar noslīcināšanos saistās, kaut gan frekvenci jau itin viegli var mainīt....un tā vecumdienās es plānoju būt veca kundze(nu vismaz kundzes godā jātiek)ar kaķiem, miršu - noslīkstot savu brīnumjauko apeņu kaudzē...jā, tāds mērķis tikt līdz vecumdienām ir, tikai nez ar kādu transportu... ōme stres
Un viņš māk kaut kā vienmēr, vai ne vienmēr(kas gan atkarīgs arī no manas morālās stājas), bet
pasniegt to tā, ka man šķiet viņiem ir labāk, ka citiem
ir labāk, ka ir vairāk
kaisles, vairāk sulīguma...kaut vai tas, kā tas notiek, varbūt nav pēc maniem principiem it kā..un galu galā viņš nav tāds viens. Varbūt es pati esmu
pie vainas. Sasodīts, debīla tieksme vienmēr meklēt vainu sevī!Un tagad es
Tevi nokaitināšu. Un es pat nezinu, vai kādreiz ar kādu esmu bijusi
mainītās lomās...zālīte vienmēr zaļāka kaimiņu dārziņā...bet tad var
sūtīt savu kaķi tur kakāt..kaut gan, kādēl jākaitē, ja kādam ir labi un
ne jau uz manas nelaimes rēķina Es
tagad galīgi negribu vairs strādāt, bet raudāt...bimbu
vakars, bet bija iemesls atkal šeit kko sarakstīt, kur ir mani kabataslakatiņi Ak
jā, es gribētu taču kādreiz būt nepareiza un
neķītra un ar to pašu arī tik lieliska,
bet šovakar es esmu veca, jā kaut kas manī ir pagalam
vecs... nav labi par cita likstām smiet, bet...
kaķis iekāpa kastē un teica(nju drīzāk jau neteica) - pļurkš, pļurkš! Sajūtās:
 hornyjā, esmu egoiste..gribās dažreiz, lai citiem skauž:P Rīta lieliskās debesis. Šķiet, ka tādas
man pat patīk vislabāk – tumši pasteļzilas ar mežonīgiem rozā mākoņiem. Un vēl
tas siltais, siltais vējš. Tas viss nav pelēks, bet liek man justies, kā „Komēta
nāk”... Sajūtās:
calmšodien baidos noguris sikspārnis
Un par
spīti visam, man pietrūkst intimitātes, gulēt līdz vakaram, ieritinājušamies
segā, bet pa tumsiņu jauki dūdot pie vecām filmām, tējas...gaisma man kaut kā
pašlaik vienkārši traucē un varbūt man jāpārstāj meģināt tevi inficēt ar savu mazo
slimību ar savu sajušanu Tu jau tāpat esi noguris Un es gribu būt tikai Tavs mazais klusais miers.. |