Augusts 1., 2006
| 17:54 - patiess stāsts KĀ PAR VELTI PAĒST dOUBLE cOFFEE Tad nu tā- vispirms ierodamies kafejnīcā, un izvēlamies daudz maz normālu ēdienu, ne pārāk lētu. Der zupas, arī visi otrie ēdieni un kafijas. Kad oficiante atnesusi ēdienu, pasmaidām, pasakām "paldies" un ķeramies klāt. Kad uz šķīvja palikusi drusciņa, pametam viltīgu skatienu apkārt un konstatējuši, ka neviens mūs nevēro, ar ātru rokas kustību izraujam sev vienu matu. Brīdinu, ka tas jādara bez skaņas vai sāpju kliedziena, citādi nekas neizdosies. Kad mats ir rokā, vēlreiz pametam zaglīgu skatienu apkārt, vai neviens mūs joprojām nenovēro. Ja viss kārtībā, tad ar veiklu rokas mājienu iemetam matu šķīvī. Pēc tam ar dakšiņu vai karoti(kas nu tai brīdī pie rokas) iemuļļājam matu atlikušajā ēdienā, vienu galiņu atstājot redzamu. Nākamajā brīdī izveidojam iepriekšuztrenētu šausmu grimasi sejā un un ar troksni nosvieduši dakšiņu, trīcošā balsī saucam pēc oficiantes. Tiklīdz jaunkundze klāt, sašutumā klāstam šo briesmīgo situāciju- KĀ VAR ĒDIENU PASNIEGT ŠĀDU???? (bla, bla, bla.. improvizējam) Tad ir jāpaziņo, ka par ēdienu nemaksāsim, nekad šeit vairs neatgriezīsmies, un, atgrūžot krēslu, straujā solī jāiet prom.
Tas nekas, ja oficantes visas būs tumšmates un pavāri, arī tumšmataini, nēsās cepures, bet mats izrādīsies blonds. Šis nostrādā jebkurā gadījumā! Garastāvoklis:: pati brīnos,bet labs! Mūzika: digitally bright
|
Comments:
Protams, ka nē. Kolēģe, kura strādā Double Coffee, pastāstīja kā šādu joku viena garmataina blondīne izstrādājusi.
Te nu es neticu. Tu neesi uz ko tādu spējīga. Garantijas talonu arī izrakstīt? |
|
|
|
Sviesta Ciba |