nightswimming -

Jūnijs 15., 2007

21:41
Tikko izbēgu no sekotāja!
Uzvaras parkā savu mīļāko iepriecināju ar bērnu meloņu garšas šampi un Haribo mīkstajiem krokodiliem, dinozauriem, kolas pudelēm un citiem mīkstajiem zvēriem- sēdējām, svinējām viņa lielo notikumu- moča tiesību nolikšanu un runājām par šo & to. Mocis drosmīgi stāvēja Boulinga stāvvietā, bet mēs čillojām.. mazliet gan bija vēsi, taču ne mazāk jauki. Un kā gan citādi ;)
Laiks doties mājās. Sabučojāmies, apskāvāmies un devos uz tramvaja pieturu. Tur starp dažiem vecajiem arī kāds pusvecs- baltā maikā, tumšiem matiem, pretīgi bārdains un turklāt vēl lūr virsū. Nu neko, ignorēju. Aizgriezos un ne reizi nepaskatījos uz viņu. Droši vien skauda, ka tiku sabučota, kamēr šis stāv kā nepieņemts.. Nāca 5.tais tramvajs- ielecu tajā ar domu aizbraukt vismaz līdz Kuldīgas ielai, kur ir iespēja gan 4.to sagaidīt, gan kādu autobusu. Braucu, braucu, braucu.. un izkāpu Kuldīgas ielā. Pamanīju, ka baltais preteklis, droši vien pamanījis, ka kāpju laukā, skriešus uzlec kājās un knapi paspēj izlekt manā pieturā. Nu, neko, ignorēju. Vismaz centos. Bet sajūtas riebīgas tomēr. Gaidu 4.to, nenāk, nenāk, nenāk.. a man vēl uz dabljū sī gribās! Un beeeidzot nāk- sagaidu, kamēr piestāj un tad kāpju iekšā. Tiklīdz kā esmu pie durvīm, pirmajā vagonā ar pumas cienīgu skrējienu ielec Preteklis. Vai tiešām sakritība? Nebija laika domāt, tāpēc brīdī, kad tramvajs gandrīz jau aiztaisījis durvis, izlecu ārā- mazliet gan paspiedos durvīs, bet tomēr paspēju. A viņš - nepaspēja, he he...
Laimīga sagaidīju pirmo tramvaju, iekāpu un aizvizinājos līdz mājām. Ar mierīgu sirdi, ka mani negaida neviens Pretekļa skatiens vai, pasarg Dies' kas pretīgāks.

Beidzot nopirku pienu, taisīšu šampinjonu sēņu mērci (šajā vietā visi siekalaini noelšas : mmmmmm...)
Lūk, tā es izklaidējos.
Garastāvoklis::