dzīvsudrablapsa

skatoties filmu iemigu uz dīvāna un pamodos, kad naktī klusi pārnāca mājās vika. devos ārā pastaigā un man priekšā grīļodamās nokrita šiki ģerbta, piedzērusies jauna dāma. blakus stāvēja taksometrs, kas it kā grasījās viņu kaut kur vest, pie stūres sēdēja sieviete, kas izrādījās mana jaunā pasniedzēja.teicu, ka palīdzēšu sievietei tikt mājās un iekāpu taksī.braucām ar skolotāju aptuveni noskaidrotajā virzienā un nokļuvām saulkrastos, kur bija pasaku mājas undīne birojs bērnudārzā.iegājām noliktavas tipa ēkā un kaut kā sapratām, ka pirmēja sieviete tur nemaz nedzīvo.skolotāja man prasīja maksu par braucienu, es dusmīgi teicu, ka naudas man nav, jāprasa tai meitenei. tad pēkšņi es jutu sitienu kā ar bomi pa pieri, tikai caur visām iekšām - tas taču ir gļuks, es nebūtu varējusi iekāpt mašīnā vest to dāmu mājās bez viņas pašas!
un es vēlreiz pamodos iemigusi uz dīvāna. blakus bija aizmidzis jānis, un es nospriedu - nu ja, viņš taču iepriekš pat neparādījās sapnī, lai gan arī bija turpat atlūzis.modināju viņu, lai pastāstītu par sapni.stāstīju, stāstīju un noķēru melnu spalvainu vāveri, kas līda pa trepēm.atkal tas briesmīgais trieciens - tas taču ir ģļuks, ir spanis, ir jāpamostas!
pamodos vēlreiz.vēlreiz pamodināju jāni.vēlreiz stāstīju - tad viņš teica - es taču zinu!nē, es sapratu, ka ir jāpamostas, ka es vēl neesmu pa īstam nomodā.tas šķita tik grūti, gandrīz neiespējami, man šķita, ka tā es modīšos un modīšos līdz bezgalībai un īstas realitātes nebūs.
pilnīgi bez elpas pamodos šitajā realitātē, kur tagad esmu.paniski pamodināju jāni un prasīju - cik reizes es ar tevi esmu runājusi?!!viņš no sākuma (tikko pamodināts ar ne pārak sakarīgu jautājumu) neko nesaprata, man bija ļoti bail.pēc tam...pieradu

p.s.
ja neesat redzējuši emira kusturicas filmu underground, ļoti iesaku noskatīties!tā ir tiešām jauka, asprātīga, dzīvīga un pilna tās vienreizējās mīlestības, kura viņam iet cauri jebkurām šaušanām, kariem un attiecību drāmām!