Sun, May. 24th, 2015, 04:16 pm

Mēs ar Vilku lasām Edgara Lāma eseju, kas ievietota krājumā "Aktuālas problēmas literatūras zinātnē". (2009.)

"Žēl par iesliedēšanos bezvirzienu literatūrā. Ja nav noteiktu estētisku pozīciju, noteiktu māksliniecisku principu un ideju, tad pietrūkst dedzības, māksla pārvēršas par tukšu spēli un zaudē daļu no sava šarma. Arī pie latviešu literatūras debesīm parādījušies NLO: NEIDENTIFICĒTI LITERĀRI OBJEKTI (autora izcēlums)."

"Literatūras Sarkanajā grāmatā jau ierakstāms kādreiz tik plaši kultivētais latviešu lauku romāns. Krīzi pārdzīvo novele, nīkuļo vēsturiskais romāns, trūkst kvalitatīvu miniatūru autoru."

"Tā vien šķiet, ka latviešu prozisti lielā vienprātībā vienojušies ģimenes intstitūciju rādīt tikai un vienīgi kariķētā, sabiezināti negatīvā veidā, vai pat pilnīgi absurdā versijā. Šai ziņā pārcentušies daudzi: Margarita Perveņecka "Smiltsmaize"; Inga Ābele "Telpa nr. 5"; Nora Ikstena "Līgava"; Kārlis Vērdiņš "Kāzas" u.c."

Sun, May. 24th, 2015, 10:47 pm
[info]cucamonga

drīzāk izklausās 1989.

Sun, May. 24th, 2015, 11:33 pm
[info]jim

jēziņ, es nācu iekomentēt tieši te to pašu:)