pa ceļam uz darbu ritenim nokrita pedālis. aizstūmos līdz autoservisam, tas bija ciet. meklējot kādu risinājumu, ripināju tik velosipēdu uz priekšu televīzijas virzienā. iestūrēju dzelzceļa muzeja pagalmā, kur treilerī sēdēja divi vīrieši. vienam atradās uzgriežņi, un velo tika sataisīts. saule, ķieģeli, krāsas, kamēr riteni laboja, es jutu, ka domas vājprātīgos tempos klīst kaut kur prom. kas tā ir par jocīgu sajūtu, kāds te darbojas ar manu riteni, bet es domās nespēju atrasties blakus. es uzturu sarunu, bet esmu kaut kur tālu prom. saņēmos. pateicībā iedevu viņam šokolādīti. tiku uz darbu. tikai nespēju pamosties. un vakar nogulēju kādas vienpadsmit stundas. sāku dzert vitamīnus. dzeru trīs kafijas dienā. bet esmu tādā nenomodā, kur ik pa brīdim pārskrien murgu tēli un pagātnes vīzijas. kur spēcīgi jāsaņemas, lai plānotu uz priekšu, bet tāpat sajūta, ka es tikai izliekos spējam saprast nākotnes jēdzienu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}