dzīvsudrablapsa

piafa bija brīnišķīga izrāde - epizožu pāreja kinematogrāfiski precīza, plus izpildīta teātra nosacītībā ļoti radoši. kā vienas dziesmas/ kustību ainas laikā jau ir pagājis noteikts laika sprīdis, un skatītājam tas netiek ar varu iebarots, viņš to redz un sajūt un par to kaifo.
plus lieliska spēle ar objektiem un aktieru ķermeņiem, ritms, emocijas
un, akdies, agneses jēkabsones balss un veids, kā viņa piafas lomā variē no grausta uz kaislīgu dīvu, uz graustu, uz nesavaldāmu enerģiju.
lieliski.