 par rūķiem. | 6. Nov 2004 @ 16:25  |
|---|
darbīgie rūķi atnāk, kad ūdens smeļas mutē un tāpat vien par pliku paldies palīdz.
darbu nesēji rūķi ir nejaukie, tie piestūķē kastīti līdz malām ar apdarāmajiem darbiem, un, ja tur nav vietas, tad palēkā ar kājelēm pa virsu un tomēr vēl kaut ko iemīca.
mīļie rūķi ir tie, kas reizēm tāpat vien iemet kaut kur pa mīļam uzmundrinājumam.
vēl ir riebīgie otrās dienas rūķi, kas iestūķē galvā vienu citu, krietni lielāku par manējo, galvu un tā spiež un sāp, un ir sasodīti smaga. /lūk, šis, maita, atkal ir pabijis pie manis/
bet jocīgā kārtā uzreiz pēc nejaucēna iegāzās jaunas rūķu pasugas pārstāvis - labais otrās dienas rūķis. ar pilskalna liminādi, tomātu sulu, burciņu iemīļoto gurķēnu.
un tas vēl nav viss... kamēr slimnieks zviln pie PC, tiek meistarotas kartupeļu pankūkas!
it's a good day to die...Oma: calm Skan: Ivanushki International - [Konechno On] Tuchi |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) diana |
|---|
| Date: |
7. Novembris 2004 - 10:17 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
forši. man vajadzētu laika rūķi, kas pastieptu termiņus un bērna gulēšanas ilgumu.
Es sākumā domāju, kas mani tik ļoti sāpīgi aizķēra tavā tekstā... tad pārlasīju un atcerējos, ka man visi minētie gardumi liegti vēl 3 nedēļas. :)
Toties ir rezultāti, un tie, kā zināms, mēdz garšot saldāk par tupeņu bliņām.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/413/352) |
| From: | ib |
|---|
| Date: |
7. Novembris 2004 - 10:26 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
nu nu, pastāsti par rezultātiem un izjūtām? vai tāds vidusmēra mākons ar vāju gribasspēku izvilktu??
| From: | diana |
|---|
| Date: |
7. Novembris 2004 - 12:33 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Nu, svari gan rāda tikai vienu zaudētu kilogramu, bet džinsi un spogulis izskatās kā uz pieciem kg.
Skaidrs, ka tu spētu. Ja būtu vajadzīgā motivācija. Bez motivācijas es jau vakar būtu atmetusi ar roku. Bet gribu precēties un gribu izskatīties pēc jaunas sievietes, nevis mammas. Vakar patiesībā modificēju to diētu, iekļāvu sāli pie kartupeļiem, rīsiem vai griķiem. Savādāk iznāk gandrīz badošanās, jo bez sāls, būsim reāli, tas viss tomēr nav ēdams. Pasmalstu pa šķīvi pāris dakšiņas, noriju pāris kumosus, un tad tie rīsi stāv ledusskapī, kamēr sāk pūt. Vakar sablenderēju kartupeļus ar ūdeni tādā zilā pļurā, pagaršoju... gandrīz apraudājos, uzkaisīju druki, druki sāļuku... eh, likās, ka mēli varētu norīt, cik garšīgi. :)))))) Jo tās 6 dienas es tomēr visu ēdu bez sāls. Tas mazliet atgādināja baiļu faktoru, kur jāēd visādas preteklības. Artūram nestāstīju, ka ieturu diētu, bet viņš jau tāpat redzēja, ko es ēdu. Brīžiem likās, ka viņam manu tvaicēto dārzeņu izskats rauj uz augšu. Trakākais ir vakarā cept karbonādes, šmorēt vistas, cept kartupeļus, taisīt majonēzes salātiņus, tad to visu salaistīt ar majonēzēm, dresingiem, mērcēm, smuki salikt uz šķīvja, pasniegt vecim, bet pašai uz šķīvīša sakraut noberztus burkāniņus un tvaicētus puķkāpostus.
|
|
