Augusts 25., 2014
| 11:44 tumsā kad tu nezini kurā no savām dzīvēm tu pamodīsies un lietus tuvojas, lietus, kas pāršķeļ nakti kā tērauda zobens tu pastiep roku un lūk tur ir augums aiz kura tu varētu slēpties no loga ledainās plaisas jūs runājat dzīvnieku valodā viens no jums ir aizvainots suns un otrs no ligzdas vēl neizkritis putns un soļi soļi pret palodzi pelēkais laiks kā dzīvnieki aizmiegat un tad kā cilvēki pamostaties tajā dzīvē kur esat kopā uz mūžu vai tajā kurā jums pietrūkst pat cerības šķirties un abas šīs īstenības šķir tērauda zobens tik plāns kā lietus iecirstā plaisa
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |