|
Aprīlis 14., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 07:40 - tip labrīt...
..bija Ziemassvētki, es atkal biju izlēmusi iet skolā, bet totāli kavēju stundas, bez tam meklēju brīdi, kā mierīgi uzpīpēt kādu hipervieglu cigareti. Neizdevās.
..man bija dvīņi. Tā kā Džonatans, tikai divi bērni - viens ar gaišākiem matiem, klusāks, vārgāks, mīlīgāks, otrs ar tumšiem matiem, fiziski spēcīgs, runīgs un ļoti patstāvīgs. kaut kur Maskačkas otrā galā bija sprāgusi atombumba, bet es paliku ar bērniem, kuriem vajadzēja izgulēties pirms tālā ceļa, Ludzas ielā netālu no tās vietas, kur ir LKA (lai arī LKA tur nebija) un stāstīju viņiem pasakas. un tad mēs gājām kājām, to vārgāko bērnu es gandrīz visu laiku nesu rokās. biju īgna un apgalvoju, ka tā ir mana darīšana.
..gāju ar THP uz CoF konci, kas notika Kundziņsalas autobusā (taustiņnieks izskatījāsvienkārši satriecoši -berlamutra baltu ādu un matiem) un teicu: "iedomājies, sapnī es redzēju, ka man ir dvīņi, tā kā Džonatans, tikai divi..." un bija ziema.
..gāju uz Kundziņsalas tiltu pa dziļu, nemitīgi krītošu sniegu un redzēju autoavāriju - šika sarkana vaļēja (!) mašīna bija ietriekusies mazā brūnā mašīnītē. Vadītājs, pilnīgi apsnidzis, runāja par mobilo.
..nogriezos pa kreisi, biju pusmūža, daudz pieredzējis & sīksts vīrs ar vairākām rētām uz sejas. Mani apstādināja sargi, es jautāju pēc kāda sava drauga (kurš drošvien nebija nekāds draugs, bet tā man labpatikās viņu saukt). Viņi solījās to drīzumā atvest. Es - ar vieglu pārsteigumu - "Is he viewable?" - "Yes. You'll see."
Un ieradās mans draugs, kurš bija salipināts it kā no māla - cilvēks, kurš bija zaudējis savu ķermeni un dabūjis atpakaļ ar ķirurģijas palīdzību. "You are No-body!" - pārsteigts izsaucos, un viņš sāka sātaniski smieties.
Es arī nekavējos, pacēlos gaisā un izlidoju pa vienu no zemajiem logiem. Acīmredzot šāds bēgšanas veids bija paredzēts, jo tur, kur vajadzēja būt Daugavai, bija milzīgas smilšu kāpes (līdzīgi kā Zoodārzā lauvu vai tīģeru krātiņos, tikai plašākas), un pa tām staigāja aizvēsturiski un ļoti plēsīgi zvēri, no kuriem varēja izvairīties, tikai paceļoties ļoti augstu gaisā. (Jāsaka, ka spēju lidot sapnī es biju izkopusi līdz pilnībai, kontrolēju augstumu, filigrāni izņēmu pagriezienus, nezaudēju lidotprasmi visnepiemērotākajos brīžos).
..un tad es nodomāju, ka man šāda veida spēlītes nepatīk, tad es labāk spēlēju pinbolu ;), un uzreiz biju zemē, staigāju pa tirgu un skatījos, ko varētu nočiept (salīdzinājumā ar dinozauriem resnās tirgussievas nepavisam nelikās bīstamas).
un tad es pamodos :) ar vienu bērnu, bez nepieciešamības iet uz skolu, un kārtīgi izgulējusies.
|
Reply
|
|
|