|
Marts 26., 2012
 | 14:55
Un vēl es jau te baigi ņirgājos, ja, bet es pati labprāt aizlaistu uz tādu Bada spēļu nometni iztēloties, kā es viņus visus nahuj nogalinu (resno puisīti ar koka zobenu pašu pēdējo), un tīneidžera gados vēl jo vairāk. Tā ka tad, kad mani sīkie uz kaut ko tādu gribēs (šodien abi jau izplānoja, ka brauks uz tīģernometni, abi divi, un iepūt - precīzāk, apm. 120 ls gabalā iepūt), tad brauks viņi uz tām bada spēļu nometnēm un mēs mājās mētāsim nervozos jociņus par to, vai viņi atbrauks atpakaļ, vai arī beigās būs spiesti piežmiegt viens otru, kā jau normālā, romanķikas (vai, šajā keisā, ģimenes jūtu) nesamaitātā bada spēlē klājas.
Jā, vispār stingri ņemot tā grāmata būtu dafiga labāka, ja Katnisa būtu to Pēku (tfu, Pētu, vai Pītu... tfu, nu kā nu viņu latviski, nekad neesmu lasījusi) nožmiegusi. Jo, reālistiski skatoties, "var būt situācijas, kad tev jānožmiedz kādu, kas uz tevi skatās ar suņa acīm" ir daudz labāka morāle nekā "ja tu ļoti ticēsi un sadosies rokās, tad varbūt jūs būsiet spiesti palikt kopā mūžīgi jo VISIEM TĀ PATĪK".
|
Comments:
starpcit, man liekas, ka šitā bija vienīgā lielapjoma ūberpiefantazētā grāmata (distopija, ja vai kā tā šamā saucas?), kas man patika un ko es visu izlasīju. kruta. žēl tikai, ka vairāk tā kā uz bērniem mērķēta.
man pirmā grāmata ļoti patika, otrajā vīlos, par trešo pat nezinu, vai vispār izlasīju (iz sērijas "ja izlasīju, tad neatceros").
premisa jau ļoti laba, jā, vienkārši īvila pietrūka (kā es tikai tagad to konstatēju)
trešā bija bik vilšanās, bet es to norakstu uz to, kā jau teicu, ka bērniem domāta. tjip, bērni nedrīkst zināt, ka shits happenē, tāpēc visam jābūt labi, smuki, pūkaini. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}