Maijs 23., 2011
| 10:45 Ja cilvēks pietiekami daudz un pietiekami intensīvi sarunājas ar sevi, tad viņš zaudē vajadzību runāt ar citiem (tikai kaut kas iekšā gruzd) un varbūt tās ir tikai vīnogas skābas, varbūt, runājot ar sevi, pazūd spēja saprast citus un būt saprastam - jo tas, ko vajadzēja pateikt, ir jau pateikts, bet to, ko nevar pateikt, nevar
|
Comments:
par sarunām ar citiem - man pamazām rodas apjēga, ka ne jau pēc pateiktā tu topi saprotams un citi tev. trakāk ir ar rakstīto vārdu, tur jābūt dzejniekam vai pravietim, lai rakstītu tā, ka jēga plūst pāri pateiktā nozīmei.
tu pilnīgi tā runā, it kā domātu, ka dzejnieki un pravieši tiek saprasti
daži eventuāli tiek;) šķiet.
nē, nu ne jau absolūtā nozīmē. |
|
|
|
Sviesta Ciba |