|
Marts 19., 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 05:41
vai darīt kaut ko, domājot - kas man par to būs, vai pateicība, vai pāridarījums - nav ārkārtīgi bīstami? tu sevi padari atkarīgu no citu cilvēku reakcijas uz savu rīcību, tātad, variantā a, viegli manipulējamu, variantā b, viegli sagraujamu?
tas pats attiecas uz pārmērīgu rūpēšanos par savu emocionālo pašsajūtu, savu drošības sajūtu, savu atbilstību abstraktam "labas dzīves" vai "normalitātes" (tas, protams, nav viens un tas pats) standartam. nemaz nerunājot par materiālo nodrošinājumu. pārāk daudz kas mūsos ir atkarīgs no apstākļiem, ko mēs nevaram kontrolēt. reizēm liekas, ka gandrīz viss. ka vienīgais, ko mēs varam - pēc ilgiem un grūtiem treniņiem - kaut cik regulēt, ir mūsu attieksme pret to, kas mēs esam.
es gan negribētu apgalvot, ka visam būtu jābūt kontrolējamam. es drīzāk runāju par to, ka ir jābūt kaut kam, kas paliek mierā arī tad, kad cilvēks pats nav mierā. vētras acij. jābūt kaut kam tādam tevī, kas paliek mierā arī tad, kad tu esi pa pusei jau beigts, kas paliek mierā un sarunājas ar Dievu.
nolēmu pārmaiņas pēc neatvainoties par to, ka lietoju šo vārdu.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |