Decembris 30., 2010
| 21:45 Ā, biju uz seržantu Lapiņu (jo bija brīvbiļete un nebija nekā cita, ko apmeklēt tajā laikā), approved. It īpaši tajās epizodēs, kad bija smieklīgi (mani vispār ir grūti sasmīdināt, bet šitais to izdarīja), un vispār tāds foršs, pretenziju nesamocīts gabals.
Vārdsakot, normāls relakss, var iet pēc darba un pēc tam pārāk neiegruzīties (man ir baigās aizdomas, ka, ja skatītos rūpīgāk, iegruzītos, pārāk jau nu daudz visādu gļuku).
|
Comments:
| From: | celies |
Date: | 30. Decembris 2010 - 22:41 |
---|
| | | (Link) |
|
nu zinies, nepretenziozs, tas gan, bet nez, man bija grūti skatīties. Kur tu smējies? Es pie svečtura ainas, balsī.
jājā, apmēram turpat. barvins jau pie dialoga virtuvē apsmējās. a kāpēc grūti skatīties?
| From: | celies |
Date: | 31. Decembris 2010 - 07:45 |
---|
| | | (Link) |
|
likās, jo sižets nekustējās. Man grūti paskaidrot. Galvenais, ko saskatīju dvēseliskās Ināras izšķiršanās par labu "tumšajam" cilvēkam ar naudu, iepretī "gaišajam" bez tās. Laikam jau pārāk daudz no filmas nesapratu. Piemēram, ar ko sirga Krists, un kas, viņam radinieku nav? Viens kā pirksts? :) aina, kad tumšais motociklists piebrauca pie zirgu aploka atgādināja kino klasiku, kur varoņi izpilda dažādus trikus ar zirgu, moci, bet ar moci paliek neizpildīts triks ar "zaru", kad pēc līdzteku vingrinājumiem, zirgs izmetis apli atgriežas. Taksists arī, šķiet, bija taisīts pēc līdzības. Bet vai līdzība ar kādu konkrēti vai ~arhetipu, nez.
Oi, kā reiz šitā beibīte man vispār šķita pilnīgi nemotivēta. Bet es to gabalu skatījos kā situāciju komēdiju, un tur jau galvenais, ka beigās visi dabūnas, un klišeju izmantošana ir okei. (Vienīgais, kas mani sarūgtināja, bija Keišs=Nikolsons, bet tas tikai tāpēc, ka es pēdējā laikā neesmu pietiekami daudz Nikolsona redzējusi, t.i., nostaļģija parāva.) |
|
|