Februāris 13., 2009
honeybee | 09:55 - apkalpojošais personāls Kad es ieeju vidusmēra aptiekā/pie superneķika letes/sagaidu dubļu kafijas meiteni un pasmaidu, pasaku "labrīt" un izsaku kādu jokainu piezīmi, pretī parasti saņemu drusku apslēptu smaidu un pozitīvas emocijas. Nupat iepirkos aptiekā un uztaisīju veselu teijāteri, pa kabatām meklējot 1.77 - un, kas smieklīgi, atradu arī, līdz santīmam precīzi (man gan bija arī piecītis kabatā, bet vajadzēja tak izpildīties ar sīceni), meitene pretī sasmaidījās un neviltoti priecājās par izdevušos misiju. Ja es aizmirstos un tāpat izpildos kādā augstākas raudzes veikalā (ar pretenziju uz individuālu apkalpošanu), krutākā ēstūzī vai tamlīdzīgi, pēc pirmā smaida un "labdien" uz mani noblenž ar neslēptu "bļe, kas par duru te atvilkusies" skatienu un centīgi ignorē pigorus ar naudas meklēšanu un tamlīdz.
Un pirms pāris dienām ienāku darbā, apsardzes vīrs mani saņem aiz pleciem un saka, "man tevi vajag parādīt", aizved uz kāpnēm, kur strādā apkopēja, saka, "re, ku mazais ir", un viņa atklāti nopriecājas par to, ka es te vēl esmu - izrādās, kādu nedēļu nebija mani piefiksējusi un jau nodomājusi, ka es te vairs nestrādāju.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |