Jūnijs 6., 2006

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
21:11
Un vispār,
jebkuram zaļam gurķim, kas pirmoreiz mūžā sāk strādāt algotu darbu birojā, pie obligātās apmācības būtu jāpievieno arī "vismaz pusstundu dienā vērot akvāriju".
Veselu gadu esmu nostrādājusi savā darbā un tikai tagad aptuveni sāku tvert likumības, pēc kurām strādā savstarpējās attiecības, regulējas uzbraucieni, komplimenti, izpalīdzēšana un nolīdzināšana līdz ar zemi.

Īpaši smieklīgi skatīties uz rasborām, kas skaitās bara zivtiņas, ļoti miermīlīgas, bla bla bla. Protams, viņas ir miermīlīgas. Tikai nez kāpēc ir tikai viena, pati spilgtākā, kas pacēlusi spuru stīvi gaisā (vienubrīd man likās, ka šī slima - muguras spura nekustas vispār, gluži kā iestrēgusi), un nez kāpēc tad, kad kāda cita uzdrošinās uzsliet spuru, pirmā viņai iebaksta un nokņadzina mazos, pelēkos žoklīšus. Un tā, kas dabūjusi pa ļocku, nobālē, nolaiž spuru un cenšas nolīst nost no galvenās acīm - tomēr neaizklīstot necik tālu no bara.

Gurāmi ir vēl drusku cits stāsts, kas būtu stāstāms citu reizi. Viņu attiecības vēl ne tuvu nav noskaidrotas, lai ko arī lielais nedomātu :)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From:[info]makmerfijs
Date:6. Jūnijs 2006 - 21:41
(Link)
Tādi paši primitīvi lopiņi vien esam...
[User Picture]
From:[info]annuska
Date:6. Jūnijs 2006 - 21:52
(Link)
forši
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:6. Jūnijs 2006 - 22:12
(Link)
Kura no visām daudzajām detaļām?
Tā, ka brīdī, kad kāds kolēģis man sabrauc virsū, es tagad varēšu ar pilnām tiesībām apjautāties "nu ko, spura sacēlusies, ja?"? :D
[User Picture]
From:[info]annuska
Date:6. Jūnijs 2006 - 22:25
(Link)
:DDD
man visvairāk patika otrā rindkopa:)
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba