Janvāris 15., 2006
![](http://klab.lv/userpic/38037/194) | 20:58 Kamēr mīļotais sapņos redz mani, es tikai darbu un darbu. Un sapņoju daudz - šorīt pamodos pirms 15iem, kādas divas stundas sabiju nomodā un atkal aizgāju gulēt.
Bet degradācijai ir pieteikts aukstais karš. (Tāāā gribas auksto zupu, bet tas jau laikam ne par tēmu, un laikam jau nedrīkst ar'. Un es nemaz negribu zināt, vai brokastu pārslas ar pienu drīkst. Vai vismaz tajā gadījumā, ja nedrīkst - negribu zināt, un viss! :)) (Rezumējot - ēšanu atmest ir grūtāk nekā atmest smēķēšanu. Nedēļa jau pagājusi, un tik un tā katru dienu domāju par to, ko tādu garšīgu aizliegtu varētu apēst.)
|
Comments:
Pag, ko Tu īsti nedrīxti ēst?
Konkrēti nedrīkstu augļus un dārzeņus. Nekādus. Nedrīkstu arī treknus ēdienus (šodien sēri noskatījos uz sieriem, tfu, kas par aliterāciju). Nedrīkstu asus, piparotus un tamlīdz ēdienus. Drošības pēc neēdu neko ceptu. Drošības pēc tikai vājuma brīžos ēdu zivis, olas un maizi. Sieru - tikai diētisko. Drīkstu - jogurtu, kartupeļu biezeni un visu veidu putras (bez sviesta), tēju. Un drusku šokolādi vai kādu konču.
Daudz jādzer. Vairs nespēju.
Tja. Ko varu teikt - putras vārot, spied uz garšvielām. Gluži tāpat kā visam pārējam.
Zini, pat nevelk mani uz tām garšvielām, un nav arī īstas ticības, ka tas ir tas, ko mana gremošanas sistēma uztvertu kā Apstrādājamu Pārtiku. Un kartupeļu biezenis ir garšīgs arī tāpat. :)
Ā jā, vēl es drīkstēju vistas gaļu. Kas arī ir patīkami. Jebkāda dažādība ir patīkama.
OMG Tas jau ir huzhe katorgi......
vakar norāvos. apēdu sieru, desu un marinētos gurķīšus.
No marineetiem gurkjiishiem man ar buutu gruuti atteikties :P
Bet kaadas bij tam sekas?
dzīva esmu :) šodien apēdu vēl divus. tfu, sakārdināji. davai vēl kādu. :)
Nu skaties - labaak neaizraujies :/
es kārtīgi izpētīju man pieejamo tevis rakstīto šeit, un tā arī man netika skaidrs, kas tur ar tevi notiek. viennozīmīgi, ka jebkura varmācība pret sevi man liekas nosodāma.
kas ar tevi ira?
Bija smags nieru iekaisums (gandrīz vai uz slimnīcu aizrāva), ko vēl joprojām ārstēju, kas šobrīd ir pārgājis vispārējā gremošanas sistēmas biokotā. Sīkums, bet nepatīkami.
Zinu, ka izklausos pēc lazaretes, sorry :) Bet varmācība pret sevi man iestājās tajā brīdī, kad izgāju pēc principa "ai, atkal tās sūda nieres iesāpējās, nekas, ar 2 ibumetīniem pilnīgi pietiek, lai es būtu uz strīpas un varētu pilnvērtīgi strādāt". Dastrādājos, bļe. No otras puses - esmu vismaz savas vērtības salikusi pa plauktiņiem.
nē, nē. nemaz neņemu ļaunā to lazaretes atmosfairu. vienkārši tā, bez paskaidrojumiem likās jocīgi un neadekvāti. darbs ar sevi jebkurā veidā ir darbs. turēšu īkšķīšus par tevi.
p
paldies :) Patiesībā ir jau labi, patiešām. I mean, gandrīz jebkas kļūst labs tajā brīdī, kad tu izvelc no tā kaut kādu Mācību (droši vien tāpēc jau tā visa filosofija, reliģija un pārējais b*šits radies - lai cilvēkiem būtu labi, kad ir draņķīgi).
kad Tev ir draņķīgi. Savu Mācību. esi egoistiska un nevispārini. tas ir veselīgāk. :)
es esmu egocentriska tik lielā mērā, ka jebkurš mans teksts attiecas tikai uz mani un vispārināšana ir tas ekskluzīvais variants, kas jāpiemin, precizējot to ar vietniekvārdu :D droši vien tāpēc ļaudis uz mani reizēm apvainojas. centīšos laboties. (vispār mans tuvākā laika plāns ir ieviest vienkāršu un nesarežģītu sarakstu ar punktiem, kurus ievērot, lai iespējami samazinātu negribēto apvainojumu skaitu. citādi kaut kā jocīgi, reizēm es pēkšņi aptveru, ka KĀDAM nepatīku vai KĀDS domā, ka es kaut ko par viņu domāju, a es i pamanījusi neesmu. labāk vismaz to darīt, zinot, kādas būs sekas ;))
tad tagad negribētos apvainojumus transformēsi par gribētiem? :))
Nuu, ne visus, es ceru :) Bet gribēts apvainojums - tas ir stilīgi bitchy, negribēts ir vienkārši stulbi ;) |
|
|